Netipiski siltā oktobra sākumā Latvijā sākusies 46. ziemas peldēšanās sezona, kas katru gadu kļūst arvien iecienītāka cilvēku vidū. Latvijā ar ziemas peldēm nodarbojas vismaz simtiem cilvēku.
Ik dienu jau trešo gadu - tā par savu hobiju peldēšanos visa gada garumā stāsta Karlīna Latsone no Valmieras. Šobrīd daudzi ziemas peldēšanai pievēršas, iedvesmojoties no citiem, kuri ar pieredzi dalās sociālajos medijos. Karlīnai tas sākās pavisam spontāni. “Sāku diezgan neapdomāti. Man nebija plāns peldēties ziemā. Es vienkārši 1.septembrī pastaigājos gar Gauju no rīta, izdomāju - jānopeldas. Es neesmu to dziļāk pētījusi, tikai no savām sajūtām, kā tas man ir bijis. Es peldos no rītiem. Tikai halātā, ātri nopeldos un viss, kad paliek aukstāks,” saka Karlīna Latsone, ziemā peldas trīs gadus.
Aukstums kairina nervu sistēmu, stāsta veselības treneris Māris Žunda. Viņš ar biohakingu palīdz cilvēkiem sistemātiski un pakāpeniski mainīt veselības paradumus. “Tas ir pozitīvais stress, to sauc arī par hormēzi, kur katrs mēs atrodam savu pozitīvo devu, tas ir izaicinājums tēmā “aukstums”. Katram individuāli atrast to pozitīvo devu, kas trenē nervu sistēmu, adaptē un pieradina sirds, asinsvadu sistēmu pie šiem kontrastiem, temperatūras maiņām.”
Būtiskākais ir pieņemt lēmumu doties peldēt, izvērtēt savu veselības stāvokli. Ja cilvēks ir fiziski aktīvs un nav hroniskas slimības, tad peldēties var doties bez padziļinātām veselības pārbaudēm. Iesākumā peldēt jādodas ar kādu, kuram jau ir šāda pieredze. “Stāsts par elpošanas trenēšanu - normalizēt nervu sistēmas darbību, lai aukstums nav stress, jo tipiski cilvēki iet iekšā bez priekšzināšanām un izpratnes par elpošanas mehānismiem. Viņi ieies iekšā, aizcirtīsies elpa, pleci uz augšu, tas būs milzīgs stress, ko šajā nodarbē nevajag sasniegt.”
“Tu regulāri peldies, tas palīdz ziemā nesaslimt. Tādi puņķi un iesnas - es pat neatceros, kad man pēdējo reizi bija,” atzīst Karlīna Latsone.
Aukstuma peldes iesaka uzsākt desmit līdz divpadsmit grādu siltumā, kad ūdenī var ieiet, kontrolējot savu elpošanu. Galvenais, lai nodarbe neradītu stresu vai trauksmi cilvēka ķermenī.
