Saskaņā ar Austrumu mēness kalendāru 22. janvārī ir sācies jaunais gads. Kā zināms, pēc Austrumu jeb ķīniešu horoskopa 12 gadu ciklā katrs gads atbilst kādam dzīvniekam. Un nu esam sagaidījuši Truša gadu, ko Japānā sauc arī par Kaķa gadu. Tāpēc devāmies ciemos uz Valmieras novada Brenguļu pagastu, uz skotu un meinkūnu šķirnes kaķu audzētavu “Nargilo”, lai ar tās īpašnieku Māri Gildoviču parunātu par viņa kaķiem un to, kādi principi jāievēro, lai, pērkot šķirnes kaķi, nebūtu jāviļas.

Iepazīstoties ar Māra kaķu saimi, ar ņipru ņaudēšanu mūs sagaida maza skotu nokareno ausu šķirnes meitenīte. Viņa savās jaunajās mājās vēl tikai iejūtas, jo ir tā saucamais alimentu kaķēns, atvesta nesen, un saimnieks teic, ka izrādījusies neparasti runīga, skoti parasti esot klusāki. Pārējās piecas kaķu dāmas par ciemiņu klātbūtni mājās patiešām lielu interesei neizrāda. Kādi tad ir šīs šķirnes kaķi? Saimnieks stāsta, ka cilvēki nereti skotus mēdz jaukt ar britu īsspalvainajiem kaķiem. “Britiem tāds nedaudz riebīgāks raksturiņš, skoti ir mīlīgāki. Meitenes vairāk dzīvojas pašas par sevi. Ja kaķus izaudzina no bērnības normālos apstākļos, labos, tad viņi ir ļoti mīlīgi. Un cilvēku mīl, visur lien, visur vajag tikt, viss interesē.” Šīs šķirnes kaķu kažoka krāsojums var būt dažāds. “Man mājās tagad pārsvarā ir klasiskā krāsojuma kaķi. Atvedām arī vienu kaķeni no Krievijas, kam ir melnā zelta krāsojums, bet viņa nesatiek ar citiem kaķiem, tāpēc dzīvo atsevišķi pie maniem vecākiem.”

Audzētavu “Nargilo” Māris izveidoja pirms gadiem astoņiem, kad gluži vai nejauši iegādājās pirmo skotu kaķenīti. “Tā bija 2014. gada vasara, kad vienkārši nosapņoju, ka man ir ruda, maza kaķenīte. Un ar to viss arī sākās. Meklēju internetā, kādi kaķīši ir pieejami. Tajā brīdī vienīgā, kas man iekrita acīs, bija ruda skotu nokareno ausu kaķenīte no Liepājas. Sazvanīju saimnieci, paņēmu kaķēnu, iestājos kaķu audzētāju klubā, nokārtoju visus dokumentus, un tā lēnām viss aizsākās.” Šobrīd audzētavā ir septiņas pieaugušas kaķenes, no kurām divas dzīvo pie Māra mammas. “Mamma arī sāka nodarboties ar kaķu audzēšanu. Viņai ir neliela meinkūnu armija. Bet mana draudzene ļoti gribēja suni, līdz ar to mums ir arī divi smuki kokerspanieli.” Vārdu sakot - dzīvnieku pilna māja.  

Pirms kovida pandēmijas Māris aktīvi piedalījies arī dzīvnieku izstādēs. Ar savu pirmo rudo kaķenīti ticis pie pirmā apbalvojuma, tad viņai piedzimušas divas meitas, kuras Māris paturējis, un viena no tām izrādījusies izcila savas šķirnes pārstāve, kas ļāvusi tikt pie lielākās daļas izstāžu kausu. “Viņa visās izstādēs bija zvaigzne. Tas aizrāva! Tagad gan mazliet šis process ir apstājies, jo kovids visu nobremzēja. Izstādes atsākas, bet man vairs nav tā spara piedalīties. Laikam jāieiet atkal atpakaļ ritmā pēc visa šī pārtraukuma.” Māris no mammas mājām atvedis mums nodemonstrēt arī vienu meinkūnu šķines runci. Šie kaķi izceļas ar savu lielo augumu un arī pelēkais skaistulis, salīdzinot ar nelielajām skotu meitenēm, šķiet īsts milzis. “Meinkūni ir kā tādi sunīši. Viņiem vajag cilvēku un uzmanību. Viņi ir gatavi visu dienu skraidīt pakaļ cilvēkam,” stāsta audzētājs.

Kaķu audzētava, protams, nozīmē arī to, ka mājās diezgan bieži ir mazi kaķēni. “Brīžiem tā visa ir par daudz,” atzīst Māris. “Ir bijis tā, ka divām kaķenēm vienlaicīgi ir piedzimuši pieci kaķēni, un tā ir tāda vesela armija. Bet, kad mazuļu nav, un kādu brīdi ir bijis klusums, tad saproti, ka viņu pietrūkst. Tas ir kā tāds nebeidzamais aplis – kad ir par daudz, tad ir traki, bet, kad viņu nav, tad ir garlaicīgi.” Ar galvenajiem bērnu audzināšanas darbiem tiek galā pašas kaķu mammas, tomēr arī saimniekiem ir diezgan daudz jāiesaistās. “Kad viņi aug lielāki, tad jāveic socializācija, pieradināšana pie cilvēka, pie citiem dzīvniekiem. Jāmāca iet uz tualeti, ēst sauso barību, ko viņi bieži vien negrib.” Divu mēnešu vecumā jāved pie veterinārārsta, jāatrāda klubā, kur mazuļus novērtē, vai viss ir kārtībā ar krāsām, astēm. “Skotiem galvenais ir, lai astes būtu lokanas, lai nebūtu stīvi kauli, jo bieži vien tā ir problēma. Lielākoties gan pie nelegālajiem pavairotājiem, jo viņi pāro paši īsti nezinot, ko. Un tad rodas slimi kaķi.” 

Māris atzīst, ka cilvēkiem mēdz būt maldīgs uzskats, ka skotu kaķiem ir dažādas veselības problēmas, bet, pavairojot pareizi, viss ir kārtībā. Visi šīs šķirnes kaķēni piedzimst ar stāvām austiņām, un tikai trīs, četru nedēļu vecumā redzams, kuram Skotu tipam viņi piederēs – nokareno vai stāvausu. Pārojot kaķus, jāatceras, ka nekādā gadījumā pēcnācējus nedrīkst radīt divi nokareno ausu kaķi. “Iedzimst daudz visādas anomālijas. Ir kaulu problēmas, skrimšļi pārāk sacietē. Kaķēns gada vecumā vienkārši nomirst no tā, ka viņš vairs nevar pastaigāt. Tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot to, ka ir jāpāro nokareno ausu kaķis ar stāvausu kaķi, lai šī gēna, kas dod nokarenās ausis, nebūtu pārāk daudz.” 

Tāpēc šīs un patiesībā jebkuras šķirnes kaķi būtu ieteicams iegādāties tikai no sertificētiem audzētājiem. Latvijā ir trīs aktīvi strādājoši klubi, kas apvieno audzētavas. To saraksts atrodams arī Lauksaimniecības datu centrā. Māris spriež, ka Latvijā šīs šķirnes kaķi ir diezgan populāri, tomēr tas savā ziņā nemaz nav tik labi, jo, piemēram, sludinājumu portāls ir piepildīts ar kaķēnu piedāvājumiem. Audzētājs atzīst, ka, pērkot kaķi šādā veidā, var sanākt pavisam rūgta pieredze. “Kovida laikā cilvēki ir paņēmuši kaķus, pāro viņus uz dullo. Kas ar britu kaķiem, kas ar vēl kādām citām šķirnēm. Cenšas dabūt to, kas viņiem šķiet labs, bet tā īstenībā nav. Un daudzi ir vērsušies pie manis pēc tam, kad kaķēns, kas par pārsimts eiro šādi paņemts, gada vecumā ir nomiris. Tad cilvēki pērk no audzētāja, ja vēl vispār vēlas kaķi.” Māris vērtē, ka arī sludinājumu portāliem būtu jāpievērš tam daudz lielāka uzmanība. “Esmu rakstījis sūdzības par sludinājumiem. Par to, ka šos kaķus nevar uzskatīt par šķirnes dzīvniekiem un pārdošanas sludinājumiem būtu jāatrodas bezšķirnes kaķu sadaļā. Bet uz to nav nekādas reakcijas, portālam tas neinteresē.” Tāpat, pērkot kaķi, noteikti vajadzētu aizbraukt pie audzētāja, lai iepazītos ar apstākļiem, kādos dzīvnieks audzis. “Ir ļoti svarīgi, lai kaķis pie sevis mājās justos droši. Varbūt pirmās piecas, desmit minūtes viņš var baidīties no svešinieka, bet pēc tam viņam jājūtas droši. Tāpēc ir ļoti svarīgi, iegādājoties kaķi, aizbraukt pie viņa uz mājām un apskatīt viņu tieši tur. Nevis kaut kādā autostāvvietā vai vēl kaut kur.”

Vaicāts, kā kaķi satiek ar suņiem, Māris teic, ka problēmu nav. Tas gan tiesa, ka kaķi ņēmuši virsroku – ja suņu mīļākajā guļamkrēslā būs iekārtojies kāds no kaķiem, spanieli meklēs citu vietu. Turpretī kaķis suni noteikti dabūs no guļvietas ārā, lai tiktu tur, kur iecerējis.