Spītējot karstumam, arī šogad jau 13. reizi norisinājās skrējiens Rīga-Valmiera. Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šoreiz skrējiena mērķis bija vākt ziedojumus bērniem ar veselības traucējumiem. +30 grādu karstajā skrējiena dienā izstājās tikai 39 skrējēji.
Šogad skrējienā Rīga–Valmiera Sīmaņu baznīcas kliņķi centīsies sasniegt vairāk nekā 150 skrējēji, pagājušogad tika labots 28 gadus vecs rekords. Tiesa, šogad uz starta nedosies pagājušā gada dāmu un vīru konkurences uzvarētāji. Uzreiz pēc himnas tiks dots starts, 107 km garajā distancē dosies drosmīgākie skrējēji.
Satikšanās vieta paliek nemainīga – Latvijas Universitātes galvenā ēka. Šogad skrējienā noteikti stingrāki drošības standarti – sportistus distancē kontrolpunktos drīkst pavadīt tikai cilvēki ar atļaujām. Ainārs Kumpiņš sacensībās piedalās jau sesto reizi, vienu gadu skrējējs finišu sasniedza pirmais. “Cerams, ka es noskriešu labāk, nekā pagājušogad.”
Pērn trases rekordu uzstādīja skrējējs Pēteris Grīviņš, kurš 107 kilometrus noskrēja septiņās stundās un 59 minūtēs, pagājušogad darbs tika izdarīts, tāpēc šoreiz sportists distancē pavada savu sievu.
Tieši pusnaktī tika dots starts pie Brīvības pieminekļa. Otro gadu pēc kārtas skrējienam piešķirts Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas bronzas līmeņa statuss, pirmos skrējējus ceļā pavadīja auto ar noskrieto laiku. Kamēr pirmie sportisti bija izskrējuši no Rīgas, tuvajos kontrolpunktos sākās rosība.
Sēnīte – ceturtais kontrolpunkts, skrējēji mērojuši teju maratonu, lielākā cīņa sportistiem būs ne tikai pašiem ar sevi, bet arī saules radīto karstumu. Līdz saullēktam vēl jāuzgaida – uz ceļa esošie skrējēji ar lampiņām galvā izskatījās kā miglā tīti jāņtārpiņi. Kontrolpunktā Raganā daudziem skrējējiem bija izšķiršanās – turpināt sacensības vai izstāsties. Šeit skrējienu neturpināja visvairāk sportistu – kopā 11.
Līdz finišam 61 kilometrs, migla pamazām sāk izklīst, skrējējiem paliek smagākas kājas, kontrolpunktos īpaši iecienīti arbūzi ar sāli un kola.
Saule rīta agrumā skrējējiem netraucēja, jo mākoņi vēl aizturēja tās starus, bet ap pulksten astoņiem diena iesila arvien vairāk. Šogad trases rekords netika pārspēts, taču tas šajā sacensībās nebija svarīgākais. Katru gadu skrējiens tiek veltīts bērniem ar veselības traucējumiem, šogad skrējiena ziedojumi tika vākti astoņgadīgiem dvīņiem Tomam un Edžum. “Mums ir nepieciešamas rehabilitācija, atgriezāmies no Čehijas, bija muskuļu pagarināšana Edžum,” stāsta Jana Praškeviča, mamma skrējiena “sargeņģeļiem”.
Starp dāmām pirmajā vietā ierindojās Vita Devjatņikova, kura distanci noslēdza desmit stundās un desmit minūtēs.
