Kārlim Īlem pašportrets no 28 tonnām smilšu

Pašportrets no 28 tonnām smilšu – to šonedēļ Saldus muzeja pagalmā veido tēlnieks Kārlis Īle. Saldus ir viņa dzimtā pilsēta, bet pašportrets ir pārdomas par savu 50 gadu jubileju. Muzejā ir aplūkojama arī tēlniekam veltīta izstāde. 

“Smiltis ir tāds ļoti interesants materiāls, ļoti pretrunīgs un kontrastains. No vienas puses ļoti smagas, lai sapakotu un noraktu lielās masas, tāds pamatīgs fizisks darbs, bet tajā pašā laikā, kad strādā ar virsmu, kaut kādām detaļām, ir tik jūtīgas, tik maigas, tik trauslas, notrīc roka mazliet – pirksts pa galam vai deguns nost,” saka tēlnieks Kārlis Īle. Šonedēļ ikviens, kurš vēlējās redzēt, kā top skulptūra no smiltīm, varēja iegriezties Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja pagalmā. Kārlis Īle nāk no Saldus un savu 50 gadu jubileju savā dzimtajā pilsētā viņš atzīmē šādi. Skulptūra ir kā noslēgums izstādei “50 reizes apkārt saulei”, kuras galvenā līnija ir pašportrets. Arī šī aptuveni 3,8 metrus augstā skulptūra “Pusmūžs” ir pašportrets. “Tur es sēžu ar savu jaunāko dēlu uz rokām, pār mums stāv tāds bezsejains liktenis. Jo mēs nevaram tā skaidri saredzēt rītdienas seju un pateikt, kas notiks rīt. It sevišķi, kad apkārt, no vienas puses, zied, burvīgi ceriņi, bet tepat netālu Ukrainā notiek karš. Un mūsu rītdiena ir diezgan noslēpumaina un arī satraucoša.”

Bet lai pasaules mērogā daudz titulēto, godalgoto un atzīto tēlnieku ieraudzītu dzīves sākuma gados, jāieiet muzejā. Pirmais pašportrets tapis sešu gadu vecumā. Saglabājies pat plastilīna zaķītis, ko tēlnieks veidojis, kad viņam bija 9. Hronoloģiskā secībā viena telpa pāriet otrā – kur jau, galvenokārt fotogrāfijās, iemūžinātas skulptūras, veidotas no bronzas, koka, granīta, nerūsejošā tērauda, smiltīm, sniega, ledus un uguns. “Un ikvienā šajā lietā, ko izstādē var redzēt, Kārlis ir klātesošs. Tas nav tā, ka mēs runājam par kaut ko tālu vai abstraktu, bet mēs runājām par saldenieku, par cilvēku starp mums. Šī ir ļoti sirsnīga saruna,” saka muzeja mākslas speciāliste Ilze Pluģe.

Tēlnieks daudz nebēdā, ka liela daļa viņa radītā skaistuma saglabājas tikai fotogrāfijās, jo ātri vien sadeg, izkūst vai sabirst. Īle: “Man svarīgāk liekas nodot cilvēkiem šo svaigo enerģiju, lai tā ir dzīva, labāk īsāka, bet spēcīgāka. Daudz bēdīgāk ir redzēt kaut kādas skulptūras, kas ir ieaugušas sūnās, nātrēs, appelējušas un nevienam vairs nav aktuālas.”

Kārlis Īle uzsver, ka savā mākslas ceļā izvēlējies virzienu, kas pretim sabiedrības problēmām liek skaisto, apliecinot, ka viss ir mūsu pašu rokās. Skulptūras atklāšanas svētki būs rīt, bet tā ikvienu priecēs visu vasaru, ja laikapstākļi nelems citādāk.