Ukrainas karā cietušajiem Latvijā nodrošinās tos pašus valsts apmaksātos medicīniskos pakalpojumus kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tikmēr arī Latvijas slimnīcas jau apzina savus resursus, lai varētu šo palīdzību sniegt.
Bēgļiem ir nepieciešams ne vien ēdiens, apģērbs un pajumte virs galvas, bet arī medicīniskie pakalpojumi. Latvijas slimnīcas ir gatavas palīdzību nodrošināt, bet mediķi atzīst, ka būs jāsastopas ar vairākiem izaicinājumiem. “Protams, ja būs nepieciešams mobilizēties un strādāt intensīvāk, esam gatavi to darīt. Esam paši sev nodefinējuši, ka esam gatavi par 20% saspringt un strādāt, lai varētu nodrošināt šo palīdzību,” saka Ilze Kreicberga, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle.
Ņemot vērā, ka arī mediķi slimo un trūkst personāla, pacientu pieplūduma gadījumā ar esošo kapacitāti ir jāiztiek gan lielo pilsētu, gan reģionu slimnīcās. Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenais ārsts Georgijs Moisejevs norāda: “Krājumi ir, medikamenti ir, arī medicīnas personāls uz esošo apjomu mums pietiek.”
“Šeit nevedīs no karadarbības zonas pa taisno cietušos, šeit jau vedīs stabilizētus pacientus, kuriem ir nepieciešama turpmāka ārstēšana, to arī mēs darīsim,” pauž Juris Lācis, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Tikmēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai jau ir pieredze kara rezultātā cietušo ārstēšanā – tieši traumatoloģijā un mikroķirurģijā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais ķirurgs, asoc. prof. Haralds Plaudis: “2014. gadā, kad sākās karadarbība Luhansas un Doņeckas apgabalos, mēs uzņēmām un ārstējām pacientus.”
Šobrīd esošo gultas vietu skaits slimnīcās esot pietiekams, atsevišķas nodaļas vai palātas bēgļiem netiks speciāli veidotas. Bērnu slimnīca ir atvērusi atsevišķu telefona līniju ukraiņu ģimenēm saziņai ar slimnīcu. Bērnu slimnīcas valdes locekle Zane Straume saka: “Mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Bērnu fondu, jo tām ģimenēm būs nepieciešams ne tikai medicīniskais pakalpojums, bet arī izmitināšanas pakalpojums, kamēr bērni ir slimnīcā.”
Atbalsts bērnu ģimenēm attieksies arī uz medikamentu iegādi, kas šobrīd nav valsts apmaksājamo sarakstā. Mediķiem izaicinājums gan varētu būt arī valodas barjera, ja cilvēks nerunās ne krievu, ne angļu valodā. Bērnu slimnīca jau apzinājusi kolēģus, kuri runā vai saprot ukraiņu valodu. Risinājumi ir arī citām slimnīcām.
#SIF_NVZ2022
