Kāpēc skolēnu saziņu pārņem angļu valoda?

Skolēniem pasliktinās latviešu valodas zināšanas. To mācību procesā izjūt dažādu skolu skolotāji. Iemesli tam ir vairāki, piemēram, bērni un jaunieši vairāk patērē dažādus sociālos medijus, kur daudz satura ir angļu valodā. Līdz ar to anglicismi ielaužas arī viņu ikdienas saziņā. Skolotāji piebilst: latviešu valodā pietrūkst arī jauni mācību materiāli. Latviešu valodas zināšanu pasliktināšanās skolēniem piesaistījusi arī Latviešu valodas aģentūras uzmanību. 

Pedagogi novērojuši, ka skolēni savā starpā aizvien vairāk sazinās angļu valodā, un atzīst, ka tas ietekmē arī mācību procesu. Arī centralizēto eksāmenu dati liecina, ka latviešu valodas rezultāti ir par 17% zemāki nekā angļu valodā. Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Inga Strode saka: “Traucē arī ikdienas darbos, dažādos pārbaudes darbos, esejās. Bērni raksta angliskās konstrukcijas. viņi ļoti bieži man pajautā – kā tas ir latviski. Savā vārdu krājumā aptrūkst vārdi.”

Paši skolēni norāda, ka informācija ir vieglāk pieejama nevis latviešu valodā, bet gan angļu valodā. Esot vidē, kur arī mediji lielākoties ir svešvalodā, grūtāk arī izteikties savā dzimtajā valodā. Jelgavas tehnikuma skolnieks Rūdolfs atzīst: “Neteiktu, ka tas ir slikti, ka mākam angļu valodu. Mēs varam papildus izteikt savas zināšanas. Ar latviešu valodu – nav īsti tā, ka aizmirstas, bet ne tik bieži vairs izmantojam.”

Vēl skolotāji akcentē jaunu macību grāmatu neesamību tieši latviešu valodā. Babītes vidusskolas angļu un latviešu valodu skolotāja Madara Oškalne: “Latviešu valodā kā mācību priekšmetā ir ļoti akūts materiālu trūkums. Tādu mūsdienīgu, laikmetīgu, jauniešiem aktuālu materiālu trūkums. Ar to es arī šobrīd saskaros, veidojot stundas astotajai klasei…Tur ir ar ko pacīnīties šajā jautājumā.”

Tikmēr Latviešu valodas aģentūra ir jauna pētījuma uzsākšanas stadijā, lai noskaidrotu jauniešu attieksmi pret latviešu un angļu valodām; kas ir tie apstākļi, kas ietekmē vienas vai otras valodas izvēli. “Svarīgākais ir jauniešu attieksme pret katru no valodām. Vēlamies uzzināt, kāpēc viena vai otra valoda vērtīgāka vai interesantāka,” saka Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente, sociolingviste Justīne Bondare.

Latviešu valodas aģentūras sociolingviste Gunta Kļava norāda, ka tikai ģimene var bērnam mācīt un iemācīt bagātīgu vārdu krājumu. Gan lasot mazākiem bērniem priekšā grāmatas, gan vēlāk liekot viņiem lasīt, gan pieredzēt dažādas tradīcijas.

#SIF_NVZ2022


Foto: Freepik