Šajā gadā ir būtiski pieaudzis dzērājšoferu izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits. Statistika liecina, ka pērnajā gadā no janvāra līdz maijam, tika izraisītas 245 avārijas. Šogad - 365, kurās trīs cilvēki gājuši bojā. Ceļu satiksmes drošības direkcijas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica: “Kā mēs redzam, tad šāda tradīcija vairākiem autovadītājiem parādās, nerespektējot ceļu satiksmes noteikumus un pieņemtās normās. Cilvēki turpina tās ignorēt un sēžas pie auto stūres reibumā. Tas bija galvenais iemesls, uz ko vēlējāmies vērst uzmanību - ar mērķi, samazināt negadījumu skaitu, kad autoavārijās traumas gūst gan paši autovadītāji, gan viņu pasažieri un citi ceļu satiksmes dalībnieki. Cilvēkam, kurš ir alkohola reibumā, sēšanās pie autostūres var būt pat ne vienīgais sliktais lēmums. Tajā brīdī cilvēks domā citādāk vai nedomā vispār, varbūt kādam pasaka kādu skarbāku vārdu un ne tādu lēmumu pieņem, tostarp - arī mēdz sēsties pie stūres alkohola reibumā, kas ir ļoti bīstami, salīdzinot ar kādu skarbāku vārdu, kur vienkārši vari atvainoties. Turpretī braukšanai alkohola reibumā melnraksta nav. Tu sēdies pie stūres un viss - tas ir tavs brauciens, kurš kādam var izrādīties pēdējais.”
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra klīniskā un veselības psiholoģe Benita Griškeviča stāsta, ka iemesli, kāpēc cilvēki sēžas pie stūres alkohola reibumā, ir dažādi. “Var raudzīties uz personībām, kas tendētas pārkāpt noteikumus. Sēšanās pie stūres alkohola reibumā būs viena no izpausmēm. Tā var būt maskas nenēsāšana, vai cilvēks to dara ar piespiešanu – ļoti lielām grūtībām, bet paužot attieksmi. Viss, kas saistīts ar savu interešu un sabiedrības interešu sadursmi. Var domāt, ka ir personības, kas tendētas savas ērtības, savas vajadzības stādīt augstāk.”
Noteikti, ka nevar teikt, ka visi ir dzērājšoferi ir ar personības traucējumiem. Viens no iemesliem ir sevis kritiska nenovērtēšana - man jau viens alus neko nedod. Lielai daļai ir kopīgs - attaisnojumi. Benita Griškeviča saka: “Alkohola iedarbībā eiforijas fāzē cilvēkam var būt grūti novērtēt savu rīcību - būt kritiskam, saprast, cik viņš ir dzēris. Varbūt tas ir cilvēks, kurš kopumā nedara muļķības. Ļoti bieži nākas dzirdēt no šoferiem – tāpēc, ka vajadzēja palīdzēt draugam, es biju visskaidrākais tajā kompānijā, man jau tikai vajadzēja aizbraukt no mājām līdz stāvvietai. Cenšas mazināt pārkāpuma nopietnību, no vienas puses, apzinoties, ka tas ir ārkārtīgi bīstami un sods par to ir arī ļauns kaitējums paša veselībai, dzīvībai un citiem cilvēkiem. Tomēr alkohola iedarbībā kritiskums mazinās.”
Pētījumi liecina, ka Latvija starp 38 valstīm ir pirmajā vietā alkohola patēriņā uz vienu iedzīvotāju. Uz katru iedzīvotāju tiek patērēti 12 litri gadā. Pēc apdrošināšanas sabiedrības ERGO datiem, pērn kopējā ERGO pieteiktā summa, kas dzērājšoferiem jāatmaksā par izraisītajiem negadījumiem, ir 115 000 eiro. Savukārt lielākā summa, ko autovadītājam nācies kompensēt no saviem līdzekļiem – vairāk nekā 30 000 eiro par reibumā izraisītu sadursmi ar kombainu. Runājot par aizvadītājiem Līgo svētkiem, tad, ja iepriekšējos gados ir gājuši bojā trīs cilvēki, tad šogad - viens.
