Ir trīs naktī, un man tik šausmīgi gribas izmazgāt veļu. No veļas mazgāšanas doma nonāk pie istabas kārtošanas. Bet no tās - pie šī raksta rakstīšanas. Uzreiz lēcu ārā no gultas, lai tik vēlu nesāktu krāmēt mantas. Kāpēc man vienmēr gribas visu darīt naktī?
Reizēm šķiet, ka esmu kļuvusi kā robots, kurš, aizverot acis, var mehāniski izpildīt visas dienā nepieciešamās darbības. Es mostos, pētu e-pastu, lasu ziņas, Ukrainā aizvien karo, atbildu uz telefona zvaniem, strādāju, atkal e-pasts. ZIŅAS! Var just, ka arī mediji naktī atvelk elpu, taču Ukrainā diemžēl neguļ neviens.
Cik labi, ka man nav jāmaksā par elektrību. Kopmītņu mēneša maksā iekļauts viss. Spriežot pēc tā, kā pa stundām mainās elektroenerģijas tarifs, pa nakti kurbulēt iekšā veļasmašīnu daudziem būtu pat krietni izdevīgāk. Ja vien nebūtu tas troksnis…
Esmu nakts putns. Nakts ir mana pasaule. Mans dienas sākums. Šķiet, ka tikai tad no jauna pamostos. Vajag PAMOSTIES no PAMOŠANĀS! Ja agrāk likās, ka esmu ekstraverta, tad tagad tikai klusumā un mierā uzlādēju sociālo bateriju, lai varētu eksistēt tālāk. Kādreiz piedalījos visur, kur vien varēju. Patika būt radošajā burzmā. Es ļoti mīlu savu darbu un to, ko studēju, bet bieži vien tāpat ar nepacietību gaidu darba dienas beigas, lai uzelpotu.
Vienas nakts laikā var izmainīt teju visu dzīvi. Tu pieķeries pie domas, kuru nevari palaist vaļā. Tā sāk lidināties pa galvu tik ilgi, līdz tiek aizsākta un piepildīta. Naktī iegūstu apņemšanos, ko cenšos turpināt arī no rīta.
Parasti saka - studentu dzīve. Jo tikai students var visu darīt naktī, nemaz nenogurstot. Varbūt šis ir izveidojies kā ieradums, jo nepārtraukti ir bijis jādzīvo ar domu, ka dzīve min uz papēžiem, nespējot pat laicīgi plaušās ievilkt gaisu. Līdz studiju gada sakumam palicis vien mēnesis, tādēļ jāizbauda naktis, cik vien var… Jāsaka gan, ka vietā, kur dzīvoju - kopmītnēs -, mitinās arī ukraiņi ar saviem mazajiem, tādēļ saules gaismā bez rosības skaņām nekad neiztikt. Šodien man gaitenī uz trīsriteņa pretī minās piecgadīgs puisītis, bet vēlāk kāds cits - mīļi raustīja aiz rokas un jautāja, kur ir viņa mamma.
Iespējams, pa dienu nav iedvesmas mazgāt veļu, jo bail palaist garām būtisko. Naktis ir laiks, kad teju vienmēr (neskaitot augšējā stāva nemitīgās ballītes un pa gultu lēkāšanu) varu būt es pati un pievērstiem tam, kam ikdienā nepietiek laika.
P.S.
Ar nepacietību gaidu rudeni, kad naktis istabā piepildīs drēgnais gaiss, lietus čalas un svecīšu liesmiņas. Ā, un vajadzēs arī rakstīt bakalaura darbu. Diez tad man arī gribēsies naktī mazgāt veļu?
