Nupat Valsts kontrole veikusi apjomīgu revīziju par profesionālās vidējās izglītības sistēmas attīstību Latvijā. Lai celtu tās prestižu un piesaistītu jauniešus izvēlēties tieši profesionālo mācību virzienu, no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem pēdējos desmit gados tai atvēlēts vairāk nekā viens miljards eiro. 

Veikta profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizācija, materiāli tehniskās bāzes modernizācija, kā arī jauna mācību satura izstrāde, kas jauniešiem nodrošina iespēju mācīties mūsdienīgos apstākļos. Un tomēr, Valsts kontroles revīzijā secināts - tas nav veicinājis jauniešu vēlmi doties uz profesionālajām izglītības iestādēm. Tikmēr Smiltenes tehnikumā šī gada uzņemšānā izpildīts plāns un par jauniešu trūkumu nesūdzas.

Andris Miezītis, Smiltenes tehnikuma direktors: “Profesionālā izglītība ir ļoti daudz ko ieguvusi šajos pēdējos gados, īpaši mācību bāzes stiprināšanā, arī sadzīves līmeņa uzlabošanā, jaunieši to novērtē, un es domāju, ka ņemot vērā to kritumu, kas vispār ir bērnu demogrāfiskajā situācijā, arī Izglītības ministrijas tajā kopējā rādītājā mēs esam sanieguši plānoto.”

Andris Miezītis atzīst, ka vislielākā problēma ir sabiedrības uztvere par to, kas ir profesionālā izglītība. Otra problēma - jauno audzēkņu sagatavotības līmenis, kas, iestājoties tehnikumā pēc devītās klases, ir ļoti vājš. Tas savukārt nozīmē skolotājiem papildu darbu, lai uzlabotu skolēna zināšanu līmeni

Arī Smiltenes tehnikumā sastaptie jaunieši atzīst - mācībām profesionālajā vidusskolā ir vairāki plusi salīdzinājumā ar vispārējo izglītību, kāpēc arī viņi izvēlējušies savas skolas gaitas tupināt tieši profesionālajā ievirzē.

Līdzīga situācija arī Ogres tehnikumā, kur pēdējo trīs gadu griezumā audzēkņu skaits ir tikai augšupejošā līknē. Direktore Ilze Brante nepiekrīt Valsts kontroles kritikai par to, ka liela daļa absolventu paliek bez darba. Viņu audzēkņiem ir tik labi sasniegumi, ka jau ceturtajā kursā tie saņem darba līgumus. 

Arī Izglītības un zinātnes minsitrija nepiekrīt lielai daļai Valsts kontroles secinājumiem. Gan valstī, gan Eiropā vidējā profesionālā līmeņa speciālisti ir ļoti pieprasīti, un jau šobrīd redzams, ka tie ir augstu novērtēti.

Liels procents no absolventiem arī pēc tam studē augstskolās un rezultāti ir labi. Tomēr ministrijā atzīst - nav ieviesta vienota absolventu monitoringa sistēma, un tāpat vēl jāstrādā pie profesionālās izglītības finansēšana sistēmas. Pēc veiktajiem ieguldījumiem gan ēkās, gan mācību laboratorijās, secināts, ka izmaksas neatbilst faktiskajām un uzturēšanā nepieciešams papildus finansējums.