Andreja Upīša vārds vismaz pagaidām paliks Skrīveros ielas, skolas un bibliotēkas nosaukumos. Šodien Aizkraukles novada domes deputāti pieņēma zināmu kompromisu, reaģējot uz priekšlikumu Upīša vārdu no nosaukumiem svītrot, to pamatojot ar rakstnieka darbību padomju varā. Vietējie iedzīvotāji gan atzīst: Upīša vārda cilāšana cieši saistīta ar politiku un rudenī gaidāmajām vēlēšanām.
Tuvojas vēlēšanas - tā Aizkraukles novada domes deputāta Gunta Libeka, kurš pārstāv Nacionālo apvienību, priekšlikumu svītrot novadnieka, rakstnieka Andreja Upīša vārdu Skrīveru vidusskolas un bibliotēkas nosaukumā un mainīt Upīša ielas nosaukumu pilsētā, vērtē vietējie iedzīvotāji. “Tur viens, kā viņu tur sauc, Jaunjelgavā darās, pēc kaut kādas popularitātes atkal kaut kur grib izkalpoties,” saka Egīls, skrīverietis.
Laikraksta “Staburags” redaktore Anita Grīnvalde Iruka ReTV norāda, ka jautājums sabiedrībā raisījis plašu rezonansi, arī viņa saskata politiskus motīvus. “Jo skrīverieši, diskutējot par šo jautājumu, izsaka nožēlu, ka vēsture šādā veidā tiek izmantota politiskām spēlēm. Vairāk šo sacelto ažiotāžu saista ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām,” pauž Anita Grīnvalde-Iruka, laikraksta “Staburags” redaktore.
Libeks ReTV skaidro, ka šo jautājumu aktualizējis līdz ar deputāta pilnvaru iegūšanu jaunizveidotajā Aizkraukles novadā, bet to nesaista ar gaidāmajām vēlēšanām. Bijušais Skrīveru novada mērs Andris Zālītis skaidro, ka šī gan neesot pirmā reize, kad dienaskārtībā parādās jautājums par Upīti un padomju varu. Līdzīgu priekšlikumu mainīt nosaukumus savulaik rosinājusi organizācija “Daugavas vanagi”. “Bet viņš tā arī ir palicis, arī tā bija tāda agresīva forma. Novāciet nosaukumu - vēl neizvērtējot. Nu pēkšņi ļoti mazs cilvēku daudzums izdomā radikālu ideju - mēs tagad tā darīsim,” saka Andris Zālītis, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Iebraucot Skrīveros, varam lasīt uz zīmes “Zaļās zemes novads”, jo Andreja Upīša “Zaļā zeme” ir viens no populārākajiem viņa darbiem, arī savulaik skolās tika iekļauts obligātās literatūras sarakstā. Savukārt, kā ReTV norāda iedzīvotāji, tieši Andreja Upīša literārais mantojums ir cieši saaudzis ar pašu skrīveriešu un Skrīveru identitāti. “Tas ir pilnīgi lieki un nevajadzīgi, jo tas, ko Andrejs Upīts ir izdarījis Skrīveru labā, man jāsaka, vai ir vēl kāds rakstnieks, kas savu dzimto pusi it tik ļoti aprakstījis?” Tā uzsver Skrīveru kultūrvēsturniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja Daina Vancāne-Viļuma, kas grāmatās apkopojusi informāciju par Skrīveriem un pētījusi arī Upīša dzīvesgājumu.
“Nejaucam politiku ar literātu, ar literāro devumu. Nejaucam ar to laiku! Šis ir pavisam cits laiks. Un tad, kad viņam aizrāda, ka viņš bija valdības sastāvā, kad Kirhenšteins brauca uz Maskavu un iekļāva viņu valdības sastāvā. Bet pēc vēl 20 gadiem - vai tad arī neiekļāva izcilas aktrises, māksliniekus, lai, piemēram, lūk, nāk Latvijas delegācija,” pauž Daina Vancāne-Viļuma.
Gada izskaņā Libeka iesniegto priekšlikumu par Upīša vārda svītrojumu domes deputātu balsojumā atbalstīja vien viņš pats. Savukārt šonedēļ kultūras komiteja rosinājusi jautājumu izlemt, organizējot zinātnisko konferenci un apzinot skrīveriešu viedokli aptaujā. To plānots realizēt vasarā.
Vasarā jautājums par Upīša vārda saglabāšanu tiks nodots vietējo iedzīvotāju rokās.
