Kad sajauc cukuru ar raugu, tad aplis ir noslēdzies

Fredis un “Labvēlīgais tips” savā dziesmā par mazās Kalnu ielas samuraju dzied par cukuru un raugu, kuru sajaucot, aplis ir noslēdzies. Lielākā daļa no mums noteikti saprot un pat zina, kas notiek tad, kad šīs divas sastāvdaļas sajaucas. Rezultāts ir gana iepriecinošs lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. It īpaši jau ārpus lielākām pilsētām, kur dabīgs pašmāju produkts vēl ar vien ir lielā cieņā.

Taču ne visi savienojumi ir tik noderīgi. Piemēram, ja mēs sajaucam benzīnu ar dīzeļdegvielu, svinības līdz rīta gaismai nesanāks. Tās nāksies aizmirst uz ilgu laiku, jo automobiļa dzinēja remonts nepavisam nav lēts prieks. Godīgi sakot no prieka tur ir gaužām maz!

Droši vien latvietis viszinošais šobrīd neizpratnē ieplēš acis – kā var kaut ko tādu dabūt gatavu un sajaukt divas tik atšķirīgas degvielas. Tomēr tā ir pietiekami izplatīta parādība ne tikai Latvijā vien.

Kāds Vācijas automobiļu klubs ne tik senā pagātnē veica rūpīgus pētījumus un ar rezultātiem pārsteidza ne tikai paši sevi, bet arī visus citus – viena gada laikā Vācijā vien vismaz divdesmit tūkstošos gadījumu autobraucēji ielej dzelzs rumaka bākā neīsto degvielu. Visbiežāk benzīna vietā tiek uzpildīta dīzeļdegviela un tam ir loģisks izskaidrojums. Jau labu laiku Eiropā automobiļi ar benzīna motoru ir nomācošā vairākumā. Te, protams, ietilpst arī visa veida hibrīdi, kur benzīns ir viena no barības sastāvdaļām.

Kā minimums degvielas uzpildes stacijās nevajadzētu ļaut zemapziņai valdīt pār mūsu saprātu. Katram automobilim uz degvielas tvertnes vāciņa noteikti būs uzlīme ar informāciju par pieļaujamo degvielas veidu. Pat tad, ja nav skaidri un gaiši uzrakstīts “benzīns” vai “dīzelis”, noteikti būs kāds burts ar ciparu. Atliek vien salīdzināt šo burta un cipara kombināciju ar to, kas lasāma uz uzpildes pistoles. It īpaši noderīgi to darīt tad, ja atrodamies ārzemēs un vietējo valodu ne īpaši labi pārzinām.

Jāatceras arī tāda nianse, kā pistoles snīpīša resnums. Dīzeļa pistoli benzīna bākas atverē visticamāk neiedabūsim. Otrādi gan var gadīties, tāpēc dīzeļa dzinēja īpašniekiem nāktos uzmanīties divtik.

Ja vēl pirms gadiem divdesmit ar sajauktu degvielu varēja pievarēt krietni lielu attālumu, tad mūsdienu kaprīzie iekšdedzes dzinēji sāks buntoties tur pat uz vietas – jau pie uzpildes sūkņa. Un te noteikti vissvarīgākais ir nenošaut greizi un tūdaļ pat izslēgt dzinēju, ja tas tomēr iedarbojies. Jo ilgāk ļausim neatbilstošai degvielai saimniekot mūsu automobiļa dzinējā, jo dārgāk maksāsim par remontu!

Mūsdienu dīzeļdzinēji ir ļoti jutīgi uz degvielas kvalitāti, bet, ja degvielas sistēmā parādīsies benzīns, tad iespējams, mūs gaida liela katastrofa. Dīzeļdegviela ne tikai darbina dzinēju, bet arī ir atbildīga par spiediena sūkņa un sprauslu ieeļļošanu. Benzīnam nav tādas īpašības un tā klātbūtne piedziņas sistēmā iespējams sabojās šos abus elementus, kas novedīs pie ļoti dārgas šo elementu nomaiņas. Sūkņa un sprauslu cenas ir skaitāmas simtos. Turklāt, benzīns savienojumā ar gaisu var aizdegties ātrāk nekā dīzeļdegviela, tāpēc nolietojumam ir pakļauta kloķvārpstas sistēma. Un, ja tiks iznīcināts sūknis, sprauslas un dzinējs, remonta izmaksas būs tik lielas, ka izdevīgāk iegādāties jaunu automašīnu.

Tik tālu par benzīnu dīzeļdegvielas sistēmā, taču kā būt, ja sagadījies otrādi? Kas var notikt, ja mūsu bākā atradīsies dīzeļdegviela nevis benzīns? Visvairāk apdraudēti ir katalizatori un lambda zondes. Remonts var izmaksāt vairāk par 500 EUR. Par laimi vairums gadījumos mazāk skarts būs mūsu dzinējs, kurš visdrīzāk noslāps neilgi pēc uzpildīšanās ar dīzeli. Ja dīzeli bākā ieliesim tikai nedaudz, varēs novērot netipisku dzinēja darbību, piemēram, tādu kā slāpšanu vai jaudas samazināšanos. Ja tādus simptomus sāksim novērot jau neilgi pēc uzpildīšanās mūsu galvā vajadzētu iedegties sarkanai brīdinājuma lampiņai.

Tiklīdz esam sapratuši, ka uzpildījām nepareizu degvielu, nekavējoties vajadzētu izslēgt dzinēju. Vislabākā situācija būs tad, ja kļūdu atklāsim jau degvielas uzpildes stacijā. Tad iespējams laicīgi noreaģēt pirms ieslēgsim dzinēju. Par nepareizas degvielas uzpildīšanu vispirms mums vajadzētu painformēt degvielas uzpildes stacijas personālu. Dažas degvielas uzpildes stacijas ir aprīkotas ar profesionālām iekārtām ar kurām var izsūknēt nepareizu degvielu. Ja tas nav iespējams, tad vajadzētu izsaukt autoevakuatoru un palūgt, lai automašīna tiktu nogādāta uz servisu, kur slikta degviela tiktu izsūknēta, attīrīta visa sistēma un nomainīti atbilstošie filtri.

Nebūtu ieteicams pašiem mēģināt nokļūt līdz autoservisam. Attiecībā uz automašīnām ar dīzeļdzinējiem tas ir pilnīgi izslēgts. Automašīnas ar dīzeļdzinēju ļaus mums bieži izbraukt ar benzīnu, tie varbūt būs desmitiem pat simtiem kilometru, bet neatgriezenisko bojājumu process sāksies brīdī kad no jauna iedarbināsim dzinēju. Dīzeļdzinēji tomēr ir ļoti izturīgi un bieži paši aptur transportlīdzekli, pirms auto pilnībā nav “izlaidis garu”. Ja, piemēram, nedaudz dīzeļdegvielas ieliesim bākā, kurā ir benzīns tad varētu paši doties uz servisu, bet vai ir vērts ietaupīt 30 vai pat 40 eiro par autoevakuatoru, ja tas var novest pie desmitkārtīgi dārgāka remonta?

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā bieži vien paļaujamies uz visu, izņemot savu uzmanību, tādēļ salaist dēlī dārga automobiļa spēka agregātu ir vieglāk par vieglu. Esam uzmanīgi un uz mirkli atraujam skatienu no mobilā telefona mirdzošo ekrānu – tas ir tā vērts, lai paglābtu sevi no lieka stresa.

Auto nozares eksperti zina stāstīt, ka gados jaunākam auto no premium plaukta, dzinēja maiņa vai kapitālais remonts varētu izmaksāt pat virs desmit tūkstošiem eiro.

Un īpaši uzmanīgiem vajadzētu būt tiem autovadītājiem, kam bieži gadās mainīt automobili. Piemēram, ja darba automobilis mums ir darbināms ar benzīnu, bet personiskais ar dīzeli. Tā pat viegli kļūdīties varētu būt tiem, kas regulāri izmanto maiņas vai nomas automobiļus.

Degvielas uzpilde parasti ir viena no tām darbībām, kuras veicam automātiski, tāpēc pat pieredzējušam autobraucējam pieļaut liktenīgu kļūdu nav nekāds grūtais uzdevums!