Kā uzlabot civilo aizsardzību

Ko uzlabot un papildināt pašvaldību civilās aizsardzības plānos? Par to jādomā ik gadu, bet šā brīža ģeopolitiskā situācijā likusi īpaši kritiski paskatīties uz plāniem un būt gataviem arī hibrīdkara apdraudējumam. Lai izglītotu par apdraudējuma specifiku, Zemessardze visā Latvijā rīko gan praktiskas, gan teorētiskas mācības civilās aizsardzības komisijām. Arī pašvaldībās atzīst – darāmā ir daudz. 

Plūdi, plaši mežu ugunsgrēki, vētras sekas, arī Covid-19 pandēmija un tās lokāli uzliesmojumi vienā novadā – šīs ir dažas no situācijām, kad galvas kopā liek arī pašvaldību civilās aizsardzības komisijas, apzinot apdraudējumu iedzīvotājiem un lemjot, kā palīdzēt. Katrai ir arī plāns, kurā apkopota informācija, piemēram, par pārtikas un dzeramā ūdens nodrošināšanu, pieejamiem transporta līdzekļiem, izmitināšanas un evakuācijas pulcēšanās vietām. Tomēr mūsu uzrunātajās pašvaldībās atzīst – lai plāns nebūtu tikai uz papīra, bet izstrādāts līdz vissīkākajai niansei, darāmā ir daudz. 

Kuldīgas novada Civilās aizsardzības komisijas koordinators  Dzintars Pakalns saka: “Katrā novadā vajadzētu būt cilvēkam, kas nodarbojas ar civilās aizsardzības problēmām, tagad tas pārsvarā novados ir pielikts kādam amatam klāt, tas varētu traucēt pilnībā nodoties civilās aizsardzības problēmām.”

Saldus novada pašvaldības izpilddirektors Kristaps Osis uzsver, ka būtu nepieciešama valsts mērogā vienota koordinācija katastrofu pārvaldīšanā. Viņš neslēpj, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā licis praktiskāk pievērsties novada civilās aizsardzības plānam. “Mūsu komisijā ir izveidota no esoša sastāva mazāka darba grupa, kas aktualizē vairākas lietas, piemēram, pašas civilās aizsardzības komisijas apziņošanas kārtība, materiālu rezervju apzināšana, resursu pieejamība, kas ir pašvaldībai, valsts institūcijām.”

Tā kā šobrīd krasi mainījusies ģeopolitiskā situācija un ir jābūt gataviem hibrīdkara apdraudējumam, Latvijā Zemessardze rīko Civilās aizsardzības komisiju pārstāvju mācības. Vienas no tādām aizvadītas arī Skrundā. Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris, pulkvežleitnants  Rinats Ažens: “Pašvaldībām jāspēj vai jābūt gatavām mūs atbalstīt iespējamā konflikta gadījumā. Viens no piemēriem varētu būt šī masveida iedzīvotāju evakuācija no dažādiem apdraudējuma rajoniem, kuru būtu primāri organizēt pašvaldībai, un dažādi citi uzdevumi – medicīnas atbalsts, degvielas rezerves, pārtikas rezerves un tā tālāk.”

“Jāsaprot, ka krīzes situācijās sanāk tā, ka nevar strādāt ar iezīmētu skaidru mehānismu, teiksim, elektroenerģijas pārtraukums, ceļš nepieejams, kādi ir alternatīvie veidi, risinājumi, radoši pieiet. Svarīgākais ir nākt kopā, plānot. Tad, kad ir izdarīts plānošanas darbs, krīzes situācijās cilvēki būs pārliecinātāki par saviem lēmumiem,” saka VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts.

Ja šīs bija teorētiskas, tad jau vairākās vietās Latvijā notikušas arī Zemessardzes rīkotas civilās aizsardzības komisiju praktiskas mācības “Pilskalns”.  Saldus un Kuldīgas novados gan tās vēl tikai gaidāmas.


#SIF_NVZ2022

Foto: Armīns Janiks (Aizsardzības ministrija)