Kā samērot dabas aizsardzību un sabiedrības intereses

Gaujas Nacionālais parks ir Latvijā lielākais un vecākais šāda veida parks. Gaujas senlejas krastos sastopami vērtīgi biotopi, seni dabiskie meži, klinšu atsegumi un daudzas citas dabas bagātības. Pašlaik top jauns Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns, tiesa gan pret to ir iebildumi. Tie galvenokārt nāk no mežu īpašniekiem.

Izstrādājot jaunu Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plānu turpmākajiem 12 gadiem, galvenais mērķis ir aizsargāt parka teritorijā esošās dabas vērtības, lai tās pareizi apsaimniekotu. Uzņēmuma pārstāvis, kurš piedalījies plāna izstādē, ReTV skaidro - tieši rūpes par dabu šajā parka teritorijā ir lieta, kas jāuzlabo. SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vides konsultants Gatis Eriņš: “Piemēram - attiecībā uz mežiem un to izmantošanu Gaujas nacionālajā parkā. Atšķirībā no citām aizsargājamām dabas teritorijām spiediens uz meža dzīvotnēm, uz meža vērtību aizsardzību atļaut saimniecisko darbību dažās funkcionālajās zonās ir bijis tāds, kas neveicina šo dabas vērtību saglabāšanu.”

Tāpēc arī jaunajā plānā vietām paredzēts mainīt teritoriju funkcionālo zonējumu, ierobežojot saimniecisko darbību. Un tieši tas neapmierina tieši mežu īpašniekus, kuru teritorijas ir dabas parkā. Meža īpašnieks no Drabešu pagasta Andris Ērkšķis saka: “Manā skatījumā tā ir “mizgraužu aizsardzības biedrība”, jo, pateicoties viņu darbībai, šogad manā mežā ir pilni divi cikli mizgraužu izlidojuma. Tie man ir zaudējumi. Tās egles, kas bija, ir tikai malka.”

Aktīvākie mežu īpašnieki, bažījoties par savām tiesībām un kaitēkļu savairošanos mežos, šovasar jau nosūtījuši vēstuli vairākām ministrijām. Tikmēr Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) ReTV uzsver, ja līdz ar jauno dabas aizsardzības plānu tiks ierobežota kādas personas saimnieciskā darbība, no valsts puses ir jābūt adekvātai kompensācijai. DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode: “Šie ir priekšlikumi, kā tam vajadzētu izskatīties, lai viss būtu pamatoti un tiktu saglabātas dabas vērtības. Savukārt tas, kas attiecas uz kompensācijām, tā ir politiska izšķiršanās.”

Gita Strode vēl piemin, ka jautājums par kompensācijām ir aktuāls ne tikai Gaujas Nacionālajā parkā. Teritorijas, kur vēlams ierobežot saimniecisko darbību, lai sargātu dabas vērtības, atrodas arī citviet Latvijā. 

Pārvalde pagaidām neprecizē kompensāciju iespējamo apmēru. Par to jālemj valdībai. Līdzīgi arī ar jauno Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plānu. Kad būs apkopoti iedzīvotāju un pašvaldību viedokļi, tas nonāks Vides aizsarzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet par tā apstiprināšanu visdrīzāk lems jau nākamā valdība. 


#SIF_NVZ2022