Cenu pieaugumam ir vairāki ietekmējoši faktori. Cilvēki sāk vairāk aizdomāties, kā ietaupīt. Viens no variantiem - veicināt mājas energoefektivitāti. Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks saka: “Enerģijas cenas būs tiešām ļoti augstas. Ja pirms gada - 2021. gada martā - centralizētā siltumapgādē bija 44 eiro bez PVN, tad šobrīd jau tas ir pāri 70 bez PVN. Tiek plānots un ir arī publiski izskanējusi informācija, ka būs virs 100, varbūt pat vēl vairāk. Galvenokārt tas ir no dabasgāzes cenas, bet kopumā visam cenas aug, tai skaitā citiem kurināmajiem. Protams, līdz oktobrim tas laiks ir salīdzinoši īss. Tās aktivitātes, ko var veikt, ir ierobežotas laika perioda dēļ.”
Neieguldot papildus līdzekļus, var samazināt siltumenerģijas patēriņu - mazliet, bet vismaz būs ieguvums. Ja to darīs visi mājas iedzīvotāji, ieguvums jau būs lielāks. “Mazi triki varētu būt tādi - pie aukstajām sienām varam novietot skapi, nevis pašiem sēdēt pie darba galda. Tas, ko vēl varētu paspēt līdz oktobrim, ja tā ir viencauruļu sistēma - apkures sistēmas balansēšana. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka siltummezgls ēkā ir kā sirds, kur ienāk siltums, tad pa asinsvadiem sadalās ēkas iekšienē. Tur vairs nav nekādas kontroles mūsu esošajās sistēmās, kuras ir novecojušas. Siltums aizplūst, kur ir mazāka pretestība, kur tam vieglāk būs. Tad sanāk, ka vienā dzīvoklī vairāk, citā mazāk. Šī dinamiskā balansēšana uzliek vārstus, ventīļus uz šiem asinsvadiem, caurulēm, kas visu laiku skatās tā, lai tā siltumplūsma būtu vienlīdzīga visos stāvvados.”
Viens no labajiem piemēriem, kā samazināt izmaksas par komunālajiem rēķiniem, papildus tam, iegūt komfortu, ir Liepājā esošā daudzdzīvokļu māja. “Liepājas namu apsaimniekotājs” tehniskās daļas vadītājs Toms Cīrulis stāsta: “Ēkai tika nosiltināti pagraba griesti, bēniņu grīda, fasāde. Visās lodžijās tika iestiklots PVC ar ārā gaisa pieplūdi. Gaisa pieplūde tika iemontēta lodžiju stiklojuma rāmī. Tika iztīrīta ventilācijas kanāli, nomainīts jumta segums, demontēta vecā apkures sistēma un uzstādīta horizontālā apkures sistēma, katram dzīvoklim tika uzstādīts attālinātais siltuma skaitītājs, bija nomainīti visi augstā, karstā ūdens stāvvadi, kā arī, kanalizācijas stāvvadi. Māja arī ir īpaša ar to, kad ēku būvēja, kāpņu telpās bija atkritumu caurules, kur iedzīvotāji lika atkritumus, tā vairs netika lietota. Tā tika demontēta. Iebūvējot horizontālo apkures sistēmu apkures stāvvadu tajā esošajā cauruļu vietā, tika uzstādīts siltuma skaitītājs. Pēc tam smuki ar reģipsi tika nosegts. Ir durtiņas, kur katra dzīvokļa īpašnieks var pārliecināties, kāds ir apkures patēriņš dzīvoklim.”
Lai gan visi darbi tika pabeigti 2014. gadā, šobrīd veiktās renovācijas ieguvumi cilvēka maciņos ir no 50 līdz 60 procentiem. Liepājas namu apsaimniekotāja rīcībā ir 50 renovētas daudzdzīvokļu mājas, bet procesā vēl 12. Ņemot vērā to, ka būvniecības izmaksas ir cēlušās, ir mājas, kuras nomainīja tikai apkures katlu, nosiltināja fasādes ēkas galus un pagraba griestus.
Liepājas namsaimnieka daudzdzīvokļu mājām par apkuri cena nav mainījusies kopš 2015. gada. Kā stāsta Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašuma jautājumos Mārtiņš Tīdens, pasaulē notiekošo procesu dēļ, visticamāk, ka cena mainīsies. Dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, ir jārēķinās, ka tavi ieteikumi un vēlme dzīvot lētāk dažiem nepatiks. Liepājas pieredze rāda, ka tādos gadījumos māja tiek renovēta tikai daļēji.
Mārtiņš Tīdens pauž: “Tam ir jābūt kompleksam risinājumam. Man patīk vāciešu piegājiens, kur viņi to sauc par dziļo renovāciju. Ja māja vienreiz ir pieķerta, tad izdara visu - vairs nav jādara. Reti sanāk, ka izdara kaut kādas vienas lietas un neizdara citas. Tās arī kā likums gaisā paliek. Pēc tam tie, kuri bija pret un kuru dēļ nereti tos darbus izslēdza, paši nāk klāt un saka - nu varējāt arī tomēr to izdarīt. Tas ir tāds process, ko labāk izdarīt visu vienā reizē.”
Lai veiktu daudzdzīvokļu mājas pilnu vai tikai daļēju renovāciju, ieteicams būtu veikt mājas tehnisko apsekošanu un energoauditu, lai saprastu, kur visvairāk nepieciešams remonts un ir vislielākie siltumenerģijas zudumi. Visā Latvijā kopš 2016. gada ar Eiropas Savienības 50% līdzfinansējumu jeb dāvinājumu ir atjaunotas 258 daudzdzīvokļu ēkas. Līdz 2023. gada beigām plānots renovēt aptuveni 800 namus. Lai gan pieteikšanās ir noslēgusies, Valsts arī nākotnē plāno atbalstīt daudzdzīvokļu ēku renovāciju. Runājot par šobrīd piedāvāto finansējumu, iespējams izmantot “Altum” remonta fonda iespējas.
