Kā motivēt jauniešus piedalīties vēlēšanās

8. jūnijā notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tas ir viens no pamata veidiem, kā iedzīvotāji var izteikt viedokli un ietekmēt lēmumu pieņemšanu, tāpēc svarīga ir katra balss. Jaunieši ir tā iedzīvotāju vecuma grupa, kas vismazāk piedalās vēlēšanās. Tomēr pedējos gados aktivitāte ir augusi. Kādas prognozes šogad un kā motivēt jauniešus balsot?

Evelīna ir 12. klases skolniece Ogres Valsts ģimnāzijā. Viņai šīs būs pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās viņa piedalīsies. Evelīna atzīst, viņa tās gaida ar patīkamu satraukumu. “Tās būs manas pirmās vēlēšanas. Un es vēlos izbaudīt to procesu, arī pārliecināties par to, ka es ievēlu kādu, kas tiešām varētu pārstāvēt Latvijas intereses.”

Tomēr ReTV, uzrunājot citus Ogres Valsts ģimnāzijas skolēnus, noskaidroja, ka jauniešu vidū viedokļi dalās. Mariss: “Es esmu dzirdējis, ka tādas notiek, bet pats īsti neesmu interesējies. Šaubos, ka piedalīšos, bet varbūt, ja kāds pazīstamais, vecāki vai radinieki piedalīsies, tad, iespējams, ka balsošu.”

Lai gan statistika liecina, ka jaunieši Eiropas Parlamenta vēlēšanās balso arvien vairāk, esot joprojām svarīgi viņus motivēt un izglītot par vēlēšanu procesu. Taču īpaši liela uzmanība jāpievērš tiem, kuri balso pirmo reizi, stāsta Eiropas Parlamenta birojā Latvijā. “Dānijas parlaments ir izpētījis, ja jaunietis neaiziet uz viņa pirmajām vēlēšanām, vienalga, kādas tās būtu, pašvaldības, nacionālās vai Eiropas, iespēja, ka viņš aizies uz nākamajām, ir visai maza. Tā ir mūsu kopīgā atbildība jauniešus dabūt iekšā šajā vēlēšanu ritmā,” saka Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Vairākās skolās jaunieši ar Eiropas vēlēšanām tiek iepazīstināti dažādos veidos, piemēram, iejūtoties paši kandidātu lomā, rīkojot debates un aizpildot aptaujas, lai noskaidrotu, kura kandidāta vērtības ir tuvākas. Tomēr, kā atzīst Ogres Valsts ģimnāzijā, par spīti tam ir arī jaunieši, kuriem interese par vēlēšanām nav. “Aptuveni desmitā daļa ir tādi, kas ļoti interesējas par to gan ģimenē, gan stundu laikā. Viņiem ir priekšstats arī par mūsu pārstāvjiem, politiskajām partijām un arī pašu procesu. Diemžēl ir arī tikpat liela daļa, kuriem tas neinteresē. Mūsu skolotāju pienākums ir ieinteresēt to vidus posmiņu, kuri vēl svārstās,” saka Ogres Valsts ģimnāzijas skolotāja Zane Bašara.

Līdzīga situācija ir arī Rīgas 22. vidusskolā. Skolotājs Kārlis Šilde ReTV stāsta, ka arī pēc uzdevuma, kur vajadzēja iepazīties ar partiju prorammām, tika noskaidrots, ka lielai daļai jauniešu nav intereses vai izpratnes par vēlēšanu procesu. Skolotājs skaidro, ka skolās jau agrā vecumā būtu jāsāk par to runāt. “Ir šobrīd nepieciešams nostiprināt šo sociālo un pilsonisko priekšmetu jomu. Lai jau diezgan savlaicīgi skolēnos iestādītu šo interesi un arī sapratni par sabiedriski un politiski nozīmīgiem jautājumiem, arī, protams, par tiem jēdzieniem, lai viņi orientējās ap to terminoloģiju.”

Eiropas Parlamenta birojā Latvijā ReTV uzsver, ka svarīgi domāt par to, kā politiķi komunicē ar jauniešiem. Eiropas Parlamenta vēstnieku skolu programmas mācību gadā jaunieši rakstīja stratēģijas politiķiem, kā viņiem komunicēt ar jauniešiem.