Kā cīnīties ar invazīvajiem augiem un dzīvniekiem?

Augi un dzīvnieki, kas ir drauds bioloģiskajai daudzveidībai, to izcelsme, izplatība un risinājumi cīņā ar tiem – tā ir tēma, par kuru šogad plašāk sabiedrībai vēsta “Dabas koncertzāle 2021”. Projekta gaitā izveidoti vairāki pamācoši video, koncertieraksts un visā Latvijā izvietoti jauni vides objekti par invazīvajiem augiem un dzīvniekiem. Kopā tie veido izziņas taku tīklu, viens no tās pieturpunktiem atrodas pie Jaundomes muižas Krāslavas novadā.

 “Dabas koncertzāles” uzmanības centrā šogad ir nevis aizsargājami, bet invazīvi augi. Informācija par tiem trīs valodās apkopota 15 jaunos interaktīvos vides objektos. Katrs no tiem krāsu ziņā ir citādāks un vēsta par bioloģisko daudzveidību apdraudošām sugām, piemēram, Jaundomes muižas dabas takā tā ir zeltslotiņa.

“Tieši šis vides objekts ir ļoti pieskaņots Kanādas zeltslotiņas tiem dabiskajiem toņiem. Izmantojot speciālu programmu, var pienākt un noskenēt QR kodu. Atvērt video gidu, kurš izstāstīs visu informāciju un arī parādīs, kā tas dabā izskatās, kur arī aug un kā cīnīties ar šo augu. “Dabas koncertzālei” radīti arī dažādi muzikālie skaņdarbi, kurus arī var noklausīties interneta vietnē,” norāda Līga Vaivode, Jaundomes muižas Vides izglītības centra vadītāja.

“Varētu šķist tā jocīgi, ka stendi - informācijas objekti - ir uzstādīti ziemas periodā, bet, manuprāt, tas ir laiks, kad tieši iepazīt šo te sugu, jo ar dažām no tām ir jācīnās jau tiklīdz viņa sākusi dīgt, pirms vēl viņa ziedēs. Ja mēs tos vides objektus izvietojam vasaras vidū, tad jau varbūt ir nedaudz par vēlu,” saka Regīna Indriķe, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja.

Dabas aizsardzības speciālisti aicina iedzīvotājus iepērkot nezināmas izcelsmes augus no citām valstīm, būt vērīgākiem, jo nereti invazīvo sugu izplatību veicina tieši neziņa un nepareiza rīcība. Par apdraudējumu vietējai bioloģiskajai daudzveidībai var ziņot tiešsaistē DAP vietnē par invazīvo sugu pārvaldnieku. “Cīnīties ar šīm te sugām, kādu varbūt izrokot, izravējot kā Tatārijas salātu vai krokaino rozi, ar latvāni tur ir daudz nopietnāka cīņa. Kanādas zeltslotiņa, puķu spriganes – tās atkal pļaušana pirms vēl nav noziedējušas un izsējušās. Savācot šos te augus, nelikt tos komposta bedrēs, tādējādi veicinot vēl izplatību, bet vienmēr domāt, kā savākt, lai šī te sēkla neapzināti netiek izplatīta tālāk,” saka Regīna Indriķe.

Vides objekti veltīti Spānijas kailgliemezim, ošlapu kļavai, krokainajai rozei kāpu zonā un citām invazīvajām sugām. Tie izvietoti nacionālo dabas parku teritorijās, gan tuvāk pilsētām. “15 vietas - Kolkas rags, Šlīteres bāka, Papes dabas parks, Mērsrags, Randu pļavas, Salacas ieleja. Latgalē viens objekts, kas veltīts puķu spriganei, ir izvietots pie Sventes ezera, savukārt pie Lubāna mitrāja informācijas centra pie Aiviekstes hidromezgla ir vides objekts, kas veltīts latvānim,” stāsta Regīna Indriķe.

 “Dabas koncertzāles” aktivitātes norit jau vairāk nekā 15 gadus. Tās sociālo mediju lapās, sākot ar 13. decembri, būs pieejami arī izzinošu sarunu ieraksti ar zinātniekiem un mūziķiem.


Foto: Freepik