Mežaparka kalns Jēkabpilī aizvadītajā nedēļas nogalē bija galamērķis daudziem ziemas prieku tīkotājiem. Liela interese bija gan par vissezonas kameršļūkšanas trasi, gan iespēju nobraukt no kalna ar ragaviņām vai šļūkšanas paliktņiem.

Situāciju, ka ne vienmēr tiek ievērota distance Covid-19 izplatības mazināšanai, radījis cilvēku pieplūdums. Liela drūzmēšanās vērojama tieši kalna virsotnē, kur tiek gaidīta kārta braukšanai lejā no kalna. Kameršļūkšanas trases darbinieks gan atzīst, ka tiek skatīts, lai būtu distance, taču daudzi neklausa aizrādījumiem.

Jēkabpils sporta centrā informē, ka šonedēļ tiks ieviesta kameršļūkšanas trases apmeklētāju plūsmas regulēšana jau kalna pakājē, lai virsotnē nenotiktu drūzmēšanās. Tāpat tiks domāti vēl citi veidi, kā nodrošināt fizisko distancēšanos. Vienlaikus kalna apsaimniekotājs skaidro, ka nav iespējas kontrolēt cilvēku pulcēšanos visā plašajā Mežaparka teritorijā, tādēļ liela atbildība jāuzņemas katram apmeklētājam pašam.

Kalna apmeklētāji pauž, ka viss atkarīgs no tā, vai cilvēki paši ievēro ierobežojošos noteikumus. Uzskata, ka jāatļaujas aizrādīt kādam, ja nāk par tuvu, vai pašam jāpaiet tālāk.

Palielinājusies arī automašīnu plūsma – uz ceļa, kas ved uz kalnu, veidojas nedrošas situācijas. Kāds Mežaparka apmeklētājs pauž: “Mammas iet ar bērniem, slidens, mašīnas braukā, man tas liekas nesavienojami.”

Lai gan Mežaparka teritorijā ir vairākas automašīnu stāvvietas, brīvdienās tur bieži vien ir grūti atrast brīvu vietu. Daudzi savus spēkratus atstāj ceļa malā. Situāciju pasliktina arī tas, ka konkrētajai ielai nav ietves, kas nodalītu automašīnu plūsmu no gājējiem. Jēkabpils sporta centrā sola meklēt risinājumu, piemēram, ierosināt pašvaldībai izvietot konkrētajā posmā ceļa zīmes ar aizliegumu novietot transportlīdzekļus ceļa malā.