Daudzas kultūrvēsturiskās liecības, kas atrodamas pilsētvidē, netiek pienācīgi sargātas – par to pārliecināti Jēkabpils novadpētnieki. Šobrīd vēstures izzinātāji vēlas nosargāt senu caurteku, kuru ielas pārbūves laikā paredzēts nojaukt. Caurtekas mūrēšanā izmantoti baronu fon Korfu ķieģeļi.

Jēkabpilī šobrīd norisinās Zīlānu ielas atjaunošana. Iela šķērso Zaķu gravas upīti, un šīs upītes caurteka, pēc Jēkabpils novadpētnieku teiktā, ir nozīmīgs kultūrvēstures objekts. Tā būvēta 19. gadsimta beigās, bet ievērības cienīgs ir ne tikai būves vecums, bet arī mūrēšanā izmantotie materiāli. “Paskatoties pirmajā uzmetienā uz šo caurteku, varbūt tā no sānu gala nemaz tik skaista neizskatās. Tas ir tikai tāpēc, ka šie gali ir piebūvēti vēlākos gados. Tur iekšpusē ir vēsturiskā baronu fon Korfu laikos būvētā no viņa cepļa ķieģeļiem apaļā velve ar četrās rindās esošajiem tēstajiem laukakmeņiem pamatā,” saka novadpētniece Sarmīte Ozoliņa.

Caurtekas būvniecība saistās ar Zīlānu dzelzceļa stacijas pirmsākumiem. Lai būvētu dzelzceļa staciju, bija nepieciešams novadīt ūdeņus no teritorijas. Šim nolūkam tapa Zaķu grava un caurteka. Ozoliņa: “Baronu Korfu pilī tolaik dzīvoja no Polijas atbraukušie dzelzceļa inženieri. Pilnīgi loģiski, ka barons Korfs viņiem piedāvāja vietējos materiālus. Notika šāda sadarbība. Redzam, cik apbrīnojami labi šie ķieģeļi ir samūrēti. Tikko bijām tur iekšā, un viens otrs pat izteica šaubas, vai tiešām tas ir 120 vai pat vairāk gadu stāvējis, tur nekas nav remontēts.”

Novadpētnieki aicināja pašvaldības pārstāvjus uz tikšanos, lai izskaidrotu caurtekas nozīmību. Pašvaldībā skaidro, ka sākotnēji būvi bija paredzēts demontēt, jo ir nepieciešams paplašināt ielu, izbūvējot veloceliņu, kas tur iepriekš nav bijis. Tagad vietvarā sola meklēt risinājumus, un pirmais darbs būs caurtekas tehniskā stāvokļa izvērtējums. “Tuvāko divu nedēļu laikā būs eksperta slēdziens, apsekojums tiks veikts, piesaistot jomā pieredzējušu ekspertu. Tad skatīsimies, ko var izdarīt. Pārrunājām arī iespējamās izmaiņas būvprojektā, lai nevajadzētu demontēt. Varbūt var pagarināt šo galu par kādiem trīs metriem, varbūt veloceliņu, ietvi var pievirzīt ielai, aizsargbarjeru faktiski iebūvējot starp braucamo daļu un veloceliņu,” saka Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars.

Jēkabpils novadpētnieki pauž cerību, ka pašvaldībai izdosies rast risinājumu un saglabāt kultūrvēsturisko objektu.