“Esat saistīta ar bērnu pornogrāfijas izplatītāju tīklu, tāpēc draud tiesvedība un cietums.” Apmēram šāda satura e-pasta vēstuli saņēmusi kāda pensionāre, kura sašutumā par tik absurdām apsūdzībām vērsusies policijā. Izrādās, viņa nav vienīgā, pret kuru vērsts šis jaunais kiberkrāpniecības veids. Ko šādu vēstuļu autori cer saņemt no saviem upuriem?
Pensionāre Kristīne (pēc viņas lūguma vārdu un balsi esam mainījuši) saņēmusi vēstules no nezināmiem sūtītājiem, un tajās viņa apsūdzēta ļoti smagos noziegumos. “Tur bija kaut kāda juridiska persona minēta un norādīti citi e-pasti, kas it kā ir saistīti ar Latvijas iekšlietu iestādēm. Šajos e-pastos norādīts, ka pret mani it kā esot saņemta juridiska sūdzība, šo e-pastu attīstības laikā, jo kopumā ir trīs e-pasti, ir paskaidrots, par ko ir šī juridiskā sūdzība. Cik es saprotu, kaut kas ar pornogrāfiju saistīts.”
Vēstulēs norādīts, ka par piedēvēto noziegumu Kristīnei draud cietumsods vai naudassods. Taču minēts arī, ka problēmas atrisinājumu viņa varot izvēlēties.
Kristīne mēģinājusi ar vēstules autoriem sarakstīties vai sazvanīties, bet tas nav izdevies, tāpēc vērsusies policijā. Tur viņai paskaidrots, ka viņa nav vienīgā, no kuras šādā veidā – ar iebiedēšanu – kāds centies izkrāpt naudu. Arī ReTV Ziņām Valsts policijā apstiprina, ka šomēnes ir vairāki iesniegumi tieši par šo jauno krāpniecības veidu. “Par laimi, šobrīd nav informācijas, ka kāds būtu uzķēries, tiešām veicis kādas darbības un zaudējis naudu, taču policija ir to reģistrējusi un, veicot pārbaudi, ir konstatējusi, ka šīs vēstules tiek izsūtītas ar mērķi izvilināt personas datus un izkrāpt naudu. Proti, tiek nosūtīts krāpniecisks dokuments ar nosaukumu “Juridiskais kompromiss”, kurā tiek prasīts samaksāt sodu – 7800 eiro,” saka Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Policija arī konstatējusi, ka e-pasta vēstules nav izsūtītas no serveriem Latvijā. Starptautiska krāpniecība, tostarp e-pastos, pēdējos gados ir ļoti izplatīta. Krāpnieki izdomā arvien jaunus veidus, kā cilvēkus piemānīt, tāpēc ļoti jāuzmanās un jāpārbauda, kurš ir sūtītājs. Gita Gžibovska: “Arī šajā gadījumā mēs redzam, ka e-pasts nav sūtīts no kādas oficiālas policijas adreses vai kādas citas tiesībsargājošās iestādes adreses; un arī redzams, ka e-pasts uzrakstīts ļoti kļūdainā latviešu valodā. Tas liek domāt, ka teksts ir tulkots ar kādu automātisko tulkošanas programmu.”
Valsts policijas pārstāve aicina nevērt vaļā e-pasta vēstules no nezināmiem sūtītājiem, neatbildēt uz tām, kā arī nevērt vaļā pielikumus un neklikšķināt uz vēstulēs ievietotām saitēm, jo tad pastāv risks kļūt par “klikšķinātāju” un šādas krāpnieciskas mēstules turpmāk saņemt regulāri.
