Jaunjelgavā izveido improvizētas barikādes

Kopš laika, kad barikāžu ugunskuru liesmu gaismā Rīgā pulcējās tūkstošiem cilvēku no visiem Latvijas novadiem, lai kopīgi sargātu tikko atgūto neatkarību, pagājuši jau 32 gadi. Atceroties šīs janvāra dienas, kas bija viens no Trešās atmodas izšķirīgajiem brīžiem, Jaunjelgavā izveidotas improvizētas barikādes. Īpašu nozīmi barikāžu aizstāvju godināšanas pasākumam šogad piešķīra Ukrainā notiekošā karadarbība.

Pirms 32 gadiem smagā tehnika no Jaunjelgavas devās uz Rīgu, bet tagad dažāda tehnika sabraukusi vecpilsētās parkā. Tiek stiprināti plakāti un lepni plīvo sarkanbaltsarkanie karogi, radot kaut nedaudz līdzīgu noskaņu tai, kāda bija toreiz. Kāds atceras, ka barikāžu laikā Rīgā pirmoreiz vienkopus redzējis tik daudz Latvijas karogu, bet Ināra Vilne atminas, ka divas reizes dienā uz Rīgu uz barikādēm devies pilns autobuss ar cilvēkiem. “Tautas fronte jau acīmredzot labi pastrādājusi iestādēs, uzņēmumos. Man vajadzēja tikai piezvanīt, lai saprastu, cik kuru dienu būs cilvēki, lai varētu piepildīt autobusus. Atsaucība bija loti laba.”

Tolaik jaunjelgavieši lielākoties sargājuši televīziju un televīzijas torni. Līdz dienai, kad notika reālas apšaudes, daudzi nav jutuši ne bailes, ne arī īsti sapratuši, cik tas ir nopietni. Daudziem padomju laikā dzimušajiem barikāžu laiks pavēra tolaik vēl nezināmas vēstures lappuses. “Tā kā esmu pēckara bērns, es visu nesapratu. Ne par leģionāriem, ne par ko. Domāju, ka cēla komunismu un ka tas ir skaisti, tu dari pareizi. Beigās izrādās, ka ir briesmīgi,” stāsta jaunjelgaviete Vanda Censone.

Barikāžu piemiņas pasākumā skolas vecuma zēni labprāt pēta Zemessardzes izstādītos ieročus, bet izšķetināt mūsu valsts sarežģītās vēstures lappuses nebūt nav viegli pat tiem, kuriem vecāki daudz stāstījuši par barikāžu laiku.

Kopš laika, kad Latvijas tauta nevardarbīgā protesta akcijā cīnījās par netkarības atgūšanu, ir izaugusi paaudze, kuriem mūsu valsts brīvība ir pašsaprotama. Tradicionālajam barikāžu atmiņu laikam šogad gan citu noskaņu piešķīris Krievijas iebrukums Ukrainā. “Mūsu vecāki, vecvecāki un visi Latvijas iedzīvotāji, kuri piedalījās barikādēs, ir izcīnījuši brīvību. Mēs varam no malas paskatīties, kas notiek valstīs, kam nepaveicās, kas nenoturējā cīņu par brīvību pirms 30 gadiem,” saka Arturs Grikpedis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis.

“Mums bija viens mērķis. Mēs nezinājām, ko mēs darīsim, ja būs pretī tanki. Tagad, redzot Ukrainas cīņu par brīvību, saprotam, ka mums tas nāca salīdzinoši ļoti viegli,” atzīst jaunjelgavietis Uldis Albiņš.