Jauniešiem vājas medijpratības prasmes - 40% dalās ar nepārbaudītu informāciju

Kā atšķirt viltus ziņas no patiesas, objektīvas informācijas? Skolotāji un jaunieši Latgalē veltīja laiku, mācoties, kā uzlabot digitālajā vidē tik nepieciešamās medijprasmes. Statistika rāda, ka Latvijā 40% jauniešu dalās ar nepārbaudītu informāciju. Daugavpilī vērtē, ka līdzīgi ir visās postpadomju valstīs.

Latvijas austrumu pierobeža lielā krievalodīgo skaita dēļ nereti tiek iezīmēta kā vājākā vieta Latvijas informatīvajā telpā, nostiprinot stereotipus, ka iedzīvotājiem Latgalē ir sliktākas medijpratības zināšanas nekā citos reģionos. Jaunieši Daugavpilī, kas medijus pārsvarā patērē internetā, tam nepiekrīt. “Kad tu esi internetā, nav pārāk svarīgi, vai tu atrodies pierobežā, Rīgā, Lietuvā vai Kambodžā. Tas nav tik svarīgi. Tas drīzāk ir atkarīgs no valodām, kuras tu lieto, tavām interesēm, jo caur tavām interesēm tevi var mēģināt ietekmēt,” saka Jasmīne Zīle, jauniete.

Jasmīne ir viena no 120 jauniešiem, kas medijpratības nedēļas ietvaros tiešsaistes mācībās trenēja kritisko domāšanu. Daugavpilī jau vairākus gadus noris “MediaLab” projekti, lai jauniešiem no vairākām postpadomju valstīm palīdzētu izkopt medijpratības prasmes. “Pēc pieredzes arī no citiem pasākumiem, redzu, ka Latgalē šī problēma varbūt arī ir mazāka. Latgalē jaunieši jau sen skatās gan Krievijas kreisos un labos, gan opozīcijas, gan valdošās varas medijus, gan Latvijas, gan Eiropas dažādas medijtelpas,” atzīst Jorens Dobkevičs, biedrības “New East” pārstāvis.

Viens no iemesliem tam ir tāds, ka jaunieši šeit nereti brīvi pārzina pat vairāk nekā trīs valodas. Jasmīna, piemēram, šobrīd apgūst piekto. “Tas ir ļoti svarīgi, manuprāt, zināt vairākas valodas, lai varētu salīdzināt vairākas pozīcijas, kurām tu varbūt dažkārt ne stipri piekrīti. Bet arī tās ir vērts izlasīt, lai saprastu, kam tas ir izdevīgi,” pauž Jasmīne Zīle.

Tomēr kopumā problēma pastāv. Latvijas Universitātē jau pirms četriem gadiem izpētīts, ka lielai daļai pusaudžu un jauniešu Latvijā trūkst nepieciešamo zināšanu un prasmju. “Tā ir aktuālā problēma visā postpadomju reģionā. Šodien mēs dzirdējām par jauniem datiem, ka Latvijā 40% jauniešu dalās ar nepārbaudītu informāciju. Bet ir reģioni, kur ir vēl sliktāk,” saka Jorens Dobkevičs.

Lai izglītotu jauniešus, izglītotiem jābūt arī viņu skolotājiem. Kultūras ministrija kopā ar Drošāka interneta centru vidusskolēnu pedagogiem izstrādājuši jaunus metodiskos materiālus medijpratības mācīšanai. Tos aktīvi solās izmantot skolotāji Krāslavā. “Skolotāji māca lasīšanas stratēģijas. Visu materiālu mēs nevaram izlasīt, bet ir kaut kādas noteiktas lasīšanas stratēģijas. Tās māca skolotāji sociālo zinību, vēstures stundās,” stāsta Marija Mickeviča, Krāslavas Varavīksne vidusskolas direktore.

Iegūtās prasmes jāspēj izmantot dažādākajās platformās. “No maniem absolventiem, man liekas, ka puses nav pat “Facebook”, kur ir tā aplamās informācijas aprite. Viņi vairāk ir tajos sociālajos medijos, kur ir tās smukās fotogrāfijas, kur dalās ar savu dzīves pieredzi,” saka Mariana Rukmane, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolotāja.

Skolotāju un jauniešu novērojumi sakrīt - jaunās paaudzes biežāk paši meklē to informāciju, kas viņus interesē, nevis akli patērē tikai to, kas viņiem tiek piedāvāta.


Foto: Freepik