Pēc trīs mēnešu ilga darba, kuru laikā jauniešiem no Vidzemes un citām Latvijas vietām bija jārada dažādas radošas biznesa idejas un risinājumi uzņēmumu dotajiem izaicinājumiem, noslēdzies Vidzemes Augstskolas projekta “Vidzemes inovāciju programma studentiem” 1. posms. Noslēguma pasākums norisinājās koncertzālē “Valmiera”, tajā savu darbu rezultātus prezentēja 10 komandas.
Viena no jauniešu komandām, kuri Vidzemes Augstskolā studē biznesa vadību, stāsta, ka izvēlējās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) doto izaicinājumu - publiskās komunikācijas stratēģija. Tā nu trīs mēnēšu laikā radīts CSDD tēls jeb talismans - zebra. “Šo trīs mēnešu laikā mēs sākotnēji veicām statistikas analīzi no CSDD, ko viņi iedeva mums apskatīties, kāda vispār situācija saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti bērni un jaunieši. Tad mēs veicām pētījumu, fokusgrupas diskusijas, aptaujas, intervijas ar pedagogiem, lai noskaidrotu gan šīs mērķauditorijas, kas ir skolēnu viedokli, par to, kā vajadzētu komunicēt, tad jau tajā pēdējā posmā, tad bija tā reālā stratēģijas izstrāde,” saka Gustavs Māziņš, komandas “VIJA” dalībnieks.
Talismanu - zebra - jaunieši radījuši, jo līdz šim nav bijis viens konkrēts tēls, ar ko CSDD asociēt. Šis gan esot tikai prototips, kā tas idejiski varētu izskatīties, un jaunieši cer, ka viņu radīto stratēģiju mērķauditorijai bērniem līdz 14 gadiem varēs izmantot. Tikmēr citi jaunieši radījuši hidroponisko sistēmu jeb iekārtu, kurā var audzēt augus bez augsnes palīdzības. “Vienkārši ūdens nepieciešams, ir caurules, kurās ir caurumiņi. Saliek groziņus, un tur mēs audzējam garšaugus, var audzēt arī tomātus,” stāsta komandas “Hydrosprout” vadītājs Jurģis Priedītis.
Iepriekš darbojoties biznesa inkubatorā un redzot, kā jaunie uzņēmēji plāno un rada biznesa idejas, Jurģa Priedīša prāt, šajā gadījumā jauniešiem savējā ir izdevusies. Kā komandas vadītājam, viņam bija uzdevums komandu pieskatīt, lai darbi notiek pēc plāna un saskaņā ar mērķi. “Tas, ko mēs sākumā izdarījām, komandām bija jāiesniedz pieteikumi, kuros norādīja, ko izdarīs šo trīs mēnešu laikā. Pirmā lieta, ko izdarījām, pārskatījām, vai tiešām tas ir reāli, zinot, ko tas prasa, jo parasti uz idejas iesniegšanas brīdi mēs jau nezinām, ko tas prasīs, ir tā pelēkā zona.”
Dzīvotspējīgas varētu būt arī citas idejas, pēc jauniešu prezentācijām piebilda viens no vērtēšanas komisijas pārstāvjiem. ja arī kāda ideja nešķita tik perspektīva, to jau izšķir tirgus, tāpēc jauniešiem ir iespēja sevi vēl pierādīt un pacensties. Bet būtiskākais jau, ka visiem šo trīs mēnešu laikā tā bija iespēja saprast, kā rodas produkts. “Ja paskatāmies no tā procesa kopumā, tad parādījās arī atšķirības darba gaitā, kā viņi spēj kā komanda sastrādāties; kā viņi spēja atrisināt komunikāciju ar klientu, varbūt ar savu darbu vadītāju, ka te pierādās arī tāda reālas darba vides simulācija, kas pilnīgi noteikti ir līdzvērtīga jebkurai situācijai darba apstākļos,” saka vērtēšanas komisijas pārstāvis no Vidzemes Augstskolas Andris Klepers.
Vidzemes inovāciju programma studentiem jeb projekta VIPs mērķis ir veicināt sadarbību starp uzņēmējiem un mācību iestādēm. Tā ir atbalsta programma, ko Vidzemes Augstskola izveidojusi sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru un Ventspils Augstskolu. Mērķauditorija ir tieši reģionālās mācību iestādes. “Mēs liekam uzsvaru uz Vidzemi, bet neizslēdzam pārējos reģionus. Īpaši mēs šeit gribētu uzrunāt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Daugavpils Universitāti, jo viņām šādas programmas pieejamas nav, un mēs esam atvērti un aicinām savā pulciņā. Kā jau studentiem, mums arī nav tāds uzstādījums, ka viņiem tagad uzreiz jābūt izcilam rezultātam, uzņēmumam lietojamam, bet tā jau tā sadarbība veidojas, šajā procesā,” norāda “Vidzemes inovāciju programma studentiem - VIPs” projekta vadītāja Līga Landrāte-Krūmiņa.
Arī uzņēmējiem ir iespēja dažādos veidos šo programmu atbalstīt - gan ar izaicinājumiem, gan piedāvājot savu uzņēmuma infrastruktūru un mentoringu. Arī līdzfinansējot programmu. Savukārt jaunieši pieņem un risina uzņēmumu iesniegtos izaicinājumus. Tā kā līdz šim šādu sadarbības trūkumu izjutušas visas puses, šis projekts varētu būt kā risinājums jau ilgtspējīgam sadarbības modelim.
