Pirms 104 gadiem šai laikā Skrundas apkaimē dunēja kaujas troksnis. Nesen dibinātās Latvijas neatkarību atņemt vēlējās Padomju Krievija. Latvijas aizstāvji bija atkāpušies līdz pat Kurzemes vidienei. Te Oskara Kalpaka vadītajam bataljonam izdevās sakoncentrēt spēkus un sākt pretuzbrukumu. 29. janvārī pirmā atbrīvotā vieta bija Skrunda. Mūsdienās šai datumā te atzīmē Karoga dienu, un jau par tradīciju kļuvis, ka viens no pasākumiem ir izaicinājumu spēle jauniešiem “Jaunie Skrundas sargi”. 

Vēl pirms došanās piedzīvojumu un izaicinājumu spēlē “Jaunie Skrundas sargi” komandu vadītāji vēl pārrunā, kā rīkoties dažādās iespējamās situācijās. Šogad Karoga diena Skrundā pulcējusi rekordlielu dalībnieku skaitu – 38 komandas no dažādām Latvijas vietām, tas ir ap 250 jauniešu. Viņiem priekšā ir septiņi kontrolpunkti, kuros galvenais ir ātrums un precizitāte. 

Visos uzdevumos labāk veicās tām komandām, kurās dalībnieki darbojās saskaņoti, īpaši tas bija nepieciešams, lai bez pieskaršanās tiktu cauri no striķiem izveidotam tīklam. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas 2. kursa kadete Jūlija Kaminska saka: “Es uzskatu, ka tieši šāda veida pasākumi ir labs veids, kā saliedēt cilvēkus. Caur interesantu veidu parādīt to, kas ir vēsture un kāpēc tā ir svarīga arī mūsdienās.”

“Lielākais pluss ir tas, ka tā saliedētība, prasme sadarboties komandā, kas ir ļoti, ļoti nepieciešama ne tikai šādos pasākumos, kara laukā un Zemessardzē, noder, piemēram, savas nākotnes karjeras veidošanā,” norāda jaunsardze no Skrundas Una Zēģelniece.

Kāpēc Skrundā 29. janvārī tiek atzīmēta Karoga diena, jauniešiem zināšanas dažādas, cits zina vairāk, cits mazāk vai nemaz. Šī vēstures lapaspuse mūs aizved uz 1919. gadu. Kalpaka bataljons lielinieku pārspēka priekšā bija spiests nemitīgi atkāpties. Lai arī 15. janvāra naktī izdevās izcīnīt uzvaru pie Lielauces, atkāpšanās turpinājās līdz pat Rudbāržu apkaimei. Tur tika sakoncentrēti spēki, lai dotu pretsparu. Skrundas atbrīvošana ilga trīs stundas, un tā bija pirmā uzvara, pēc kuras karavīri devās tikai uz priekšu, metru pa metram atbrīvojot nesen dibināto Latviju. Latvijas Kara muzeja filiāles Oskara Kalpaka muzeja vadītājs Roberts Sipenieks: “Par Skrundas kauju karavīru atmiņās varam lasīt, ka ir brīdis, kad karavīri redz Kalpaku puspiecēlušos, ejot, dodot ar savu spieķīti uzbrukuma virzienus. Protams, mēs šeit varam runāt par Kalpaka ārkārtīgu fatālismu šajā kaujā, vēlāk diemžēl arī Airītēs. Bet šajā brīdī ir jāsaprot tas, ka šajā brīdī veidojās bruņotie spēki, valsts. Bija nepieciešami cilvēki, kas iet pāri savām spējām, un Kalpaks bija viens no tiem, tajā brīdī atstājot šo pārliecību arī šiem ļoti daudz nepieredzējušajiem zēniem.”

Protams, šādā pasākumā neiztikt bez sildīšanās pie ugunskuriem, siltas tējas un zupas pēc labi padarīta darba.