Jēkabpils pilsētas svētku laikā dažādas aktivitātes tiek piedāvātas tieši jauniešiem. Improvizācijas laboratorijā viņiem bija iespēja izkāpt no savas komforta zonas un attīstīt komunikācijas prasmes.
Improvizācijas laboratorija Jēkabpils Mežaparkā sākās ar dažādiem iesildīšanās uzdevumiem, kuros jaunieši varēja pārbaudīt gan savu reakcijas ātrumu, gan citas prasmes. “Improvizācija, ko mēs trenējam, mēs sākam no pašiem pamatiem, jo svarīgākais cilvēkam vispirms ir sakontaktēt, justies droši un patīkami tajā vidē, kurā viņš atrodas,” saka Rolands Ratfelders, “Riga Improv Lab” improvizācijas laboratorijas vadītājs.
Daļa uzdevumu sākotnēji var šķist pārāk sarežģīti, bet procesa gaitā dalībnieki saprot, ka spēj vairāk nekā bija domāts – arī atbildēt uz reizē izskanējušiem diviem jautājumiem, vienlaikus atkārtojot pretī stāvošā rādīto zīmi.
Improvizācija ir piemērota gan intravertiem, gan ekstravertiem cilvēkiem, jo uz sevi vērstajiem tā palīdz vieglāk atvērties, savukārt runātīgajiem – mācīties vairāk klausīties. Tāpat šis mākslas veids ļauj attīstīt komunikācijas un daudzas citas prasmes, kas lieti noder ikdienā. “Mēs izmantojam pielietojamo improvizāciju, kas nav mērķēta uz to, ka mēs spēlējam improvizācijas teātri, bet kas mērķēta, lai mēs palīdzētu gan jauniešiem, gan pieaugušajiem – jebkuram interesentam labāk komunicēt, dabiskāk komunicēt. Kas ir vissvarīgākais – pa īstam klausīties vienam otrā. Vienā brīdī tu saproti, ka tev nemaz nav jābūt ļoti asprātīgam vai apveltītam ar kādiem īpašiem talantiem. Ar improvizāciju var nodarboties pilnīgi jebkurš. Bieži mums ir stereotips, ka tiešām improvizācija prasa no tevis kaut kādas īpašas spējas, kas tā nav,” stāsta Rolands Ratfelders.
“Gribēju pamēģināt, kas tas ir. Es redzēju šovu televīzijā un gribēju pārbaudīt, kādas ir sajūtas, kā tas notiek. Tas ir grūti, bet interesanti,” atzīst Alina, pasākuma dalībniece.
Laboratorijas vadītājs Rolands Ratfelders uzsver, ka iesaistīšanās improvizācijas procesā nenozīmē, ka dalībniekam uzreiz būs jāuzstājas publikas priekšā. Izkāpšanai no savas komforta zonas jānotiek pamazām, pretējā gadījumā tas var radīt pārāk lielu stresu un emocionālus pārdzīvojumus.
