Optimismu par patstāvīgo darba gaitu uzsākšanu jaunajiem ģimenes ārstiem jau dažu mēnešu laikā nogalina uzņēmējiem raksturīgā problēmu gūzma. Nepietiekams finansējums prakses uzturēšanai, nepieciešamība apmaksāt trešo darbinieku no saviem līdzekļiem, valsts attieksme pret veselības aprūpi – iemesli, kāpēc ārsti ir gatavi piedalīties protesta akcijās vai pat aizbraukt no Latvijas.

Ģimenes ārste Zane Berga praksi Jelgavā pārņēmusi tikai pagājušā gada novembrī, bet sirds jau esot pilna. Praksē reģistrēti 2560 pacienti. Kopš februāra trešais darbinieks netiek apmaksāts. Lai lielā prakse nepaliktu bez pieredzējušā palīga, pašreiz reģistratoram samazināts stundu skaits, bet no 1. aprīļa reģistratora apmaksai tikšot tērēta atalgojuma palielināšanai piešķirtā nauda. “Šobrīd ir vienīgā cerība, ka ar līdzekļiem, cik ar 1. aprīli būs klāt, praksē varēšu vairāk nodrošināt trešo darbinieku, nepaceļot algas saviem pārējiem darbiniekiem. Citādāk man cerības ir tikai cerības. Ja Kariņa kungs nemainīs savu attieksmi pret veselības aprūpi, nekas labāks nebūs.”

Sarunā ar ReTV jaunā daktere vairākkārt arī uzsver, ka viņa esot ārste, nevis uzņēmēja. Pašreiz medmāsa un citi prakses darbinieki ir darba ņēmēji pie ģimenes ārstes, dakterei jārūpējas arī prakses uzturēšanu, kas pie pašreizējām energo cenām ir ne mazāk sāpīgs jautājums. Berga: “Man nešķiet normāli, ka par prakses uzturēšanu ir tikai 480 eiro. Ja mēs zinām, ka ir jāmaksā par īri, par apkuri, ūdeni, elektrību. Mums vajadzētu kāpināt prakses izmaksu sadaļu uz reālo. To pat varbūt varētu risināt, iesniedzot reālus rēķinus.”

Jelgavas novada Zaļenieku pagastā jaunajai ģimenes ārstei Elīnai Liepiņai problēmas visai līdzīgas, bet vēl vairāk Elīnu Liepiņu satrauc kvotas un garās rindas uz izmeklējumiem. “Ja vajag bāzes izmeklējumus, kā rentgens un kardiogramma, var uztaisīt diezgan ātri, bet speciālisti un tādi nopietnāki izmeklējumi.. diemžēl rindas ir milzīgas. Cilvēki iespēju robežās meklē iespēju par maksu veikt izmeklējumus, bet arī tur ir garas rindas.”

Jelgavas novada pašvaldībā skaidro, ka Zaļenieku un Svētes ļaudīm esot paveicies, ka viņiem vismaz ir ģimenes ārsts, jo novadā tā esot sāpīga problēma. 

Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola: “Mums ir nepieciešami divi ģimenes ārsti, bet arī nākotnē ir nepieciešami jauni ģimenes ārsti. Mums ir informācija, ka ģimenes ārsti, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, gribētu praksi nodot un doties pelnītā atpūtā.”

Ilze Vītola ReTV stāsta, ka pašvaldība maksājot stipendiju tiem topošajiem ģimenes ārstiem, kuri pēc studiju beigšanas ir ar mieru turpināt strādāt kādā no Jelgavas novada ģimenes ārstu praksēm. Piesaistot dažādu projektu finansējumu, tiekot izremontētas arī praksei nepieciešamās telpas, tomēr pievilināt jaunos speciālistus esot grūti. Vēl grūtāk esot pierunāt ģimenes ārstus atvērt arī otru prakses vietu, kam apsaimniekošanas nauda ir vēl mazāka.” Vītola: “Mēs esam saņēmuši informāciju no vairākiem ģimenes ārstiem par grūtībām uzturēt otro prakses telpu. Tie ir komunālie maksājumi, kas jāmaksā ģimenes ārstam. Manuprāt, ļoti steidzami būtu nepieciešams valdības un nacionālas politikas līmenī šo atrisināt.”

Pašvaldības nav tiesīgas piešķirt arī atlaides komunālajiem pakalpojumiem, jo likuma izpratnē tā būtu uzņēmējdarbības finansēšana. 

24. aprīlī pedagogu protesta gājienam sola pievienoties arī mediķi. Streikot gatavas arī mūsu uzrunātās jaunās ģimenes ārstes.