Jaunā atkritumu šķirošanas un pārstrādes līnija iztiks praktiski bez darba rokām

Olainē, uzņēmumā “Nordic Plast” šodien atklāta jauna plastmasas iepakojumu šķirošanas un pārstrādes līnija, kas ļaus būtiski kāpināt otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudu. Tādejādi tiks sperts solis tuvāk, lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvu atkritumu pārstrādē.

Lauksaimniecībā izmantotās plēves, dažādi maisi un maisiņi kā arī citi polipropilēna izstrādājumi uzņēmumam “Eco Baltia” piederošajā rūpnīcā “Nordic Plast” nonāk pēc pirmreizējās šķirošanas, bet, lai tos varētu pārstrādāt granulās, tie ir jāpāršķiro vēlreiz. Līdz šim to darījuši cilvēki, bet šodien atklātā jaunā šķirošanas un pārstrādes līnija, ir pietiekami moderna, lai iztiktu praktiski bez darba rokām. Kā stāsta SIA “Nordic Plast” direktors Andris Trumars: “Šobrīd līnija ir pilnīgi automātiska, un visa šķirošana notiek automātiski un cilvēks tikai nedaudz iesaistās, lai varētu uzlabot kvalitāti. Ja pirms tam mums uz šķirošanas līnijas maiņā bija septiņi šķirotāji, tad šobrīd ir viens līdz divi.”

Jaunā šķirošanas līnija, kas testa režīmā darbojas jau kopš pagājušā gada rudens, ļauj palielināt pārstrādes jaudas līdz 30%, tādējādi palīdzot tuvoties ES mērķim - līdz 2025. gadam pārstrādāt 50% no kopējā tirgū esošā polimēru apjoma. Andris Trumars norāda: “Ja mēs pirms tam ražojām gala produktu 1000 t mēnesī, tad šobrīd mēs ražojam mēnesī 1200-1300 tonnas. Tas nozīmē, ka ienākošais materiāls būs ap 2000 tonnām mēnesī.”

Ziņās jau stāstījām, ka marta nogalē jaunu atkritumu pārstrādes rūpnīcu atklāja arī otrs lielākais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Clean R”, bet vai ar divu lielāko uzņēmumu jaudu pietiks, lai izpildītu ES direktīvas, kas paredz, ka līdz 2035. gadam jāpārstrādā 90% no visiem saražotajiem atkritumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Aivars Draudiņš: “Šobrīd mēs Latvijā esam situācijā, ka MK tuvākajās nedēļās apstiprinās atkritumu apsaimniekošanas reģionus. Tas jau ir iesniegts MK izskatīšanai sēdē. Šie atkritumu apsaimniekošanas reģioni gatavos plānus. visā Latvijā būs pieci atkritumu apsaimniekošanas reģioni un šiem reģioniem ar saviem plāniem ir jāsasniedz noteikti rādītāji par kuriem viņi būs atbildīgi.”

Par to vai kādā atkritumu apsaimniekošanas reģionā tiks izveidota arī kāda atkritumu pārstrādes rūpnīca, vēl neesot zināms. Kā ReTV skaidro Draudiņš, šobrīd svarīgākais esot apkopot datus: “Ar to ir problēmas. Mums depozītsavākšanas sistēma, kas vāc atkritumus atsevišķi. Mums atkritumu apsaimniekotāji tradicionālie, kas vāc atsevišķi. Mums ir tiesības tirgotājiem nodot savus iepakojumus tur, kur viņi vēlās nodot. Mums galvenais ir visu datu apkopojums, lai mēs saprastu kāds ir mūsu atkritumu apjoms. Lai mēs skaidri saprastu, no kā tas veidojas un no kā sastāv, un tad mēs varam virzīties, lai realizētu mūsu uzdevumus.” Runājot par plastmasas atkritumiem, pašreiz ik gadu nepārstrādātas paliek ap 19 000 tonnu plastmasas.