Pavasaris ir laiks, kad daba atkopjas no ziemas un viss sāk plaukt un zaļumot, tāpat arī stādīšanas laiks. Ne tikai puķes un dārzaugus, bet arī kokus. “Latvijas valsts meži” (LVM) mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs saka: “Pirms gada, diviem, kad pienāca laiks ievākt galveno ražu, vietā ir jāiedod kaut kas jauns – starta kapitāls. Jāiestāda koki, lai tie atkal pēc gadiem izaugtu un kļūtu lieli.”

Jau plānojot galveno ciršanu, ir nepieciešams domāt, kāds būs atjaunošanas veids, proti, stādot, sējot vai atstājot atjaunoties dabiski. Ja tiek pieņemts lēmums stādīt, ir jāsaprot – augsne tiks gatavota vai tieši pretēji. Konkrēti, kur mēs atrodamies, lēmums ir pieņemts gatavot augsni, bet ar to nebeidzas, jo augsnes gatavošana iedalās vairākos veidos. LVM mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs: “Konkrētajā vietā pieņēmām lēmumu augsni gatavot, veidojot pacilas jeb mikorpaaugstinājumus. Tas ir nepieciešams tikai tāpēc, ka ir augsts grunts ūdens līmenis. Stādvieta tiek pacelta augstāk, stādāmajā platībā esošais ūdens būs bedrītē, tajā padziļinājumā. Koks, atrodoties augstāk, nebūs pārmitros apstākļos. Ilgstoši atrodoties pārmitros apstākļos, tas var nokalst.”

Bez šī augsnes sagatavošanas veida vēl ir ar disku arklu, veidojot vagas, vai ar rotējošo pacilotāju, veidojot līdzīgus mikropaaugstinātājus, bet tikai tie būs mazāki, stādīšanas rindas būs regulāras. Šeit koki tiek stādīti ar rokām, jo, domājot par augsnes sagatavošanas veidu, jāņem vērā tehnikas iespējas, proti, pārmitrā vietā stādmašīna vienkārši nogrimtu. SIA “Valdreks” valdes loceklis Valdis Reķis: “Koku stādīšanas princips ir vienkāršs – ar lāpstu uztaisa mazu bedrīti, ieliek stādu un jāpiemin taisini.”

Valdis Reķis kokus stāda vairāk nekā desmit gadus. Par to, vai koks ir ieaudzis, varēs pateikt tikai pēc mēneša. “Ja parādās pumpuri, tad ir ieaudzis. Mazi pumpuri dažām tagad ir. Pēc mēneša, pat ātrāk var secināt, ka ir ieaudzis.”

Vietā, kur atrodamies, tiek stādītas egles. Arī iepriekš šeit tās bija. Ir jāstāda tā koku suga, kas ērti jūtas atbilstoši apstākļiem. Potams, jāņem vērā arī vērtīgāko koku sugas. Katrevičs: “Ja egle nebūtu piemērota, tad mēs ņemtu nākamo vērtīgāko koku sugu. Tas būtu bērzs. Ja bērzs nebūtu piemērots šiem apstākļiem un ir ļoti mitrs, tad stādītu melnalksni.”

Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka eglēm uz vienu hektāru minimālajam stādu daudzumam jābūt 1500. Ņemot vērā vairākus faktorus, piemēram, dzīvnieks atnāks un nopostīs, nokaltīs, arī cilvēka faktoru – kopjot audzi, netīšām tiks nopļauts pats kociņš. Pēc tam, kad ir iestādīti stādi, ir jāuzrauga. LVM Vecākais mežkopības meistars Igors Naumčiks: “Tas kontrolēšanas process ir visai vienkāršs – ņemam par centru iestādītu kociņu. Tas ir rādiuss – centrs. Makšķeres garums ir 3,99 centimetri, griežam apļa veida parauglaukumu. Parauglaukuma lielums būs 50 kvadrātmeti. Tad iegūstam koku skaitu. Iegūto koku reizinam ar koeficientu – uz 3,99 būs 200. Reizinām ar koku skaitu, iegūstam uz hektāru. Tas notiek tā. Skaitām! Viens, divi, trīs, četri, piecas, sešas, septiņas, astoņas, deviņas. Tās ir deviņas egles. Deviņi reizinam ar divi simti, mums sanāk 1800 uz hektāru iestādītas. Tas, kas viņam ir dots darba uzdevumā.”

Savukārt darba uzdevums nezinātājam, vienkārši izskaidrojot, nav nemaz sarežģīts. Naumčiks: “Darba uzdevumā, kas tiek aizsūtīts līguma partnerim, tiek norādīts darba vieds: stādīšana, adreses, kvartāla apgabals, kvartāla nogabals, platība hektāros, augšanas apstākļa tips. Ir parādīts, kādu stāda veida viņš stādīs – kailsakni ar uzlaboto saknes sistēmu –, platībai paredzētais apjoms, stādu skaits tūkstošos – 1,35 tūkstoši.”

Mūsdienu tehnoloģijas un to izstrādājumi ir ļoti atvieglojuši dzīvi gan mežziņiem, gan līguma izpildītājiem. Katrevičs saka: “Telefona aplikācijā pakalpojuma sniedzējs atver savu darba uzdevumu, kuru ir saņēmis e-pastā. Viņš aplikācijā redz, kur ir jāveic darbs. Viņš nospiež konkrēti to nogabalu, kurā viņam būs jāstrādā. Tad iezīmējas visa viņa darba platība. Tikai vajadzīgais.”

Runājot par otru atjaunošanas veidu – sējot. Sēklas tiek sētas vienlaicīgi gatavojot augsni. Izrādās, ka šī sēkla, kas tiek iegūta no speciālajām sēklaudzētavām, ir visai dārga, tāpēc arī liela atbildība. Lai sēklas nezaudētu kvalitāti, tās tiek transportētas ledusskapī.

Šogad LVM plāno iesēt 700 hektārus jaunā priežu meža. Atjaunot mašinizēti plānots ap 900 hektāriem.