Ja vēlies būvēt tuvu upei, jāapzinās risks

Celt mājas vietās, kas pa laikam applūst, nav aizliegts. Būvvaldēm nav pamata neizsniegt būvatļaujas, ja apbūvi upju palienēs pieļauj pašvaldību teritoriju plānojumi, kuros plūdu risks norādīts kā šķietami zems – vismaz reizi 100 gados. 

Veidojot sižetu par atkusnī uzplūdušo Gauju Ādažos, ReTV pievērsa uzmanību tam, ka palu ūdeņi jau kuro reizi appludinājuši blīvi apdzīvotas vietas. Vietējie ļaudis stāsta, ka Gauja šeit mēdzot iziet no krastiem vismaz reizi piecos gados, pēdējā laikā pat biežāk. 

Ādažu novada būvvaldē ReTV norādīja, ka nav pamata neizsniegt būvatļauju, ja celtniecību pieļauj teritorijas plānojums. Ādažu novada teritorijas plānojumā, kas izstrādāts 2018. gadā, Gaujas krastos – arī Nūrnieku ielas apkaimē – norādītas plašas teritorijas ar applūšanas risku viens procents. Tas nozīmē, ka šīs platības var applūst reizi 100 gados vai biežāk. Zonējumu veido atbilstīgi noteikta veida plūdu biežumam, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālists Jānis Šīre. “Tas, ko mēs skatāmies un ko ņem vērā arī pašvaldība, ir t. s. pavasara jeb palu plūdi un otrs plūdu veids – vējuzplūdi, kas rodas, kad pie noteikta vēja virziena, stiprās vētrās ūdens tiek sadzīts iekšā no jūras un notiek ūdens līmeņa celšanās. Šie ir divi galvenie plūdu veidi, kas ir samērā droši modelējami un kur vērtības ir daudzmaz konstantas, un kurus ir iespējams prognozēt.” 

Šajā reizē gan plūdus izraisījuši ledus sastrēgumi – esot grūtāk paredzēt, kur un kad tie veidosies, tāpēc teritorijas plānojumā šis faktors vismaz pagaidām netiekot ņemts vērā. Taču arī tagadējais plūdu riska formulējums esot pietiekams, uzskata gan ūdeņu eksperts, gan teritorijas plānotājs. “Ar to jārēķinās. Mums ir uzrādītas teritorijas, un jebkurās situācijās, kad dodam uzdevumus, būvatļaujas un tamlīdzīgi, informējam par to, ka šī teritorija ir ar riska iespējamību reizi 100 gados applūst. Vismaz reizi 100 gados, bet tas var būt arī biežāk,” norāda vecākais teritorijas plānotājs Ādažu pagastā Silvis Grīnbergs. 

Ja plānojumā applūšanas risku paaugstinātu līdz 10 procentiem, tas nozīmētu, ka konkrētā vieta applūst vismaz reizi 10 gados. Tur neko nedrīkstētu celt, nedz arī izvietot bīstamus objektus. Pēc Silvja Grīnberga teiktā, tādā gadījumā būvēties vairs nedrīkstētu vai visā Ādažu teritorijā, taču novads gribot veicināt attīstību, bet iedzīvotāji iemācoties ar plūdiem sadzīvot. Grīnbergs: “Mums ir tādas vietas Garkalnē, piemēram, kur cilvēki ir pie tā pieraduši, ka plūdi daudz biežāk ir. Viņi visu savu iedzīvi ir izveidojuši tā, ka tad, kad ir plūdi, viņi vienkārši visu pārceļ uz otro stāvu.” 

 Ja teritorijas plānošanas dokumentos pašvaldība norādītu augstāku applūšanas risku, tūdaļ kristos konkrētajā vietā esošo īpašumu vērtība – gan tirgus, gan arī kadastrālā, kas savukārt nozīmētu zemākus nekustamā nodokļa ienākumus pašvaldībai, ReTV pauda Latvijas Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācijas vadītājs Vilis Žuromskis. Savukārt ūdeņu eksperts akcentē pašu īpašnieku atbildību. Šīre: “Tas ir sava veida risks, kas ir jāuzņemas, ja tu vēlies būvēt savu māju tuvu upei.”

 Kaut gan nākotnē esot paredzēts ieviest arī ledus sastrēgumu un to izraisīto plūdu modelēšanas sistēmas, tās neatrisinās plūdu skarto teritoriju apbūves problēmu. Un, kā norāda Jānis Šīre, tā skar ne tikai Gaujas, bet arī jebkuras citas upes palienes.