Izstādē “Sibīrijas liecības” Ogrē var iepazīties ar 53 cilvēku likteņiem

Pirms 84 gadiem 17. jūnjā Padomju Savienība okupēja Latviju. Par tās noziegumiem pret Latvijas un Ogres novada iedzīvotājiem nupat Ogres Vēstures un mākslas muzejā atklāta multimediāla izstāde “Sibīrijas liecības”. Šī ir pirmā muzeja izstāde par dažādu novadnieku likteni ieslodzījuma un nometinājuma vietās. 

No Ogres novada 1941. gada 14. jūnijā deportēja 153 cilvēkus. Taču Ogres Vēstures un mākslas muzeja izstādē “Sibīrijas liecības” var iepazīties ar 53 cilvēku likteņiem, no kuriem lielākā daļa bija vai ir Ogres novada iedzīvotāji. Viņu vidū arī Ogresgala pagasta iedzīvotāji Pēteris un Milda Strauti, kuri, lai gan tika šķirti, atrada veidu, kā sūtīt vēstules, ar kurām apmeklētāji var iepazīties izstādē. “Tur ir gan uz vecām kartēm rakstīts, gan arī uz tādām mazām, mazām skrandiņām, kādas ir bijušas pieejamas. Vēstules bija jāraksta krievu valodā gan vienā, gan otrā gadījumā, lai tās var izlasīt cenzūra. Un to, ka cenzūra tās ir lasījusi, var redzēt to, ka vēstulēs ir ar zīmuli un tinti svītrojumi,” saka izstādes veidotāja Inese Dreimane.

Strautu ģimene bija viena no retajām ģimenēm Latvijā, kurā visa dzimta no izsūtījuma atgriezās. Taču ne visiem tā veicies, likteņi ir bijuši dažādi. Piemēram, no Silgaiļu ģimenes, kas reiz dzīvoja Tomē, atgriezās tikai bērns. Izstāde ir veidota kā atgādinājums – mēs nedrīkstam pieļaut līdzīgas traģēdijas atkārtošanos. Dreimane: “Tas, ko mēs kādreiz uzskatījām, ka tas vairs nekad nevar notikt un tā ir pagātne, ka diemžēl tā tas nav noticis, ļoti daudz kur notiek, arī šobrīd. Gan okupācija, gan genocīds, gan cilvēku varmācīga pārvietošana.”

Un šo vēstījumu paspilgtina izstādē aplūkojamā dokumentu kastīte, fotogrāfijas, vēstules, receptes, dienasgrāmata, dažādas piezīmes un priekšmeti par traģisko posmu Latvijas vēsturē. Tāpat īpaši tika izgatavots lopu vagons – līdzīgs tādiem, kuros tika izsūtīti cilvēki. Ieskatoties vagonā, ir digitālā telpa, kurā Ogres teātra aktieri attēlo ainu, kā tā varēja izskatīties vilcienā izsūtīšanas laikā. “Normālā dzīvē pie mākslas skolas piebrauc ešelons. Tajā tiek sadzīti cilvēki, tai skaitā bērni. To var redzēt arī šajā vilciena projekcijā. Pat ieskatoties vilcienā iekšā, ir digitālā telpa, kur redzam to ainu. Es domāju, tas ir vajadzīgs, lai jaunieši saprastu, kā tas vispār varēja notikt,” saka izstādes veidotājs Ritvars Jansons.

Kā atzīst vizuālo efektu speciālists Olivers Pavičevičs, viņš ļoti priecājas, ka izstāde ir īstenota par tik svarīgu tēmu Latvijā. Taču tās veidošana neesot bijusi viegla. “Protams, materiālu nav pārāk daudz. Un es mēģināju kaut kā ar māksliniecisko pieredzi iedomāties, kā tas varētu izskatīties.”

Izstāde tapa sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju un Latvijas Nacionālo arhīvu. Tāpat tajā vērojamas liecības no privātkolekcijām. Trešdien muzejā paredzēta diskusija par to, kā notika lēmumu pieņemšana par okupācijas režīma veiktajiem noziegumiem.