Izpētīta senākā kapsēta Cēsīs

Vēsturnieku komanda rūpīgi izpētījusi vienu no senākajām kapsētām Cēsīs, kurā atdusas daudzas pilsētas vēsturē nozīmīgas personības: rātes kungi, baznīcas ļaudis, skolotāji, ārsti, kā arī skursteņsļauķi un tirgotāji. Cēsu pilsētas kapi jeb tā dēvētie “Vācu kapi” padomju okupācijas gados piedzīvojuši pamatīgu vandalismu. Apzinot senos apbedījumus un digitalizējot tos, vēsturnieki vēlas tos atkal atjaunot, kā arī pievērst plašākas sabiedrības interesi vēsturiskajai kapsētai. 

Vēsturnieks Gundars Kalniņš ar komandu pavadījuši aptuveni divarpus gadus, lai apzinātu vienā no Cēsu vecākajām kapsētām laika gaitā veiktos apbedījumus. Šīs vietas vēsture 20. gadsimta vidū bijusi jo īpaši skaudra. Vandaļi apzināti gāzuši pieminekļus un lauzuši krustus, savukārt norobežojošās ķēdes un sētas vienkārši nodotas metāllūžņos. Taču arī pēdējos 30 gadus šī vieta aizvien nav pienācīgi sakopta. “Mēs priecājamies par vēsturiskajiem Cēsu pilsētas namiem, bet aizmirstam, ka šo namu cēlēji šeit atdusas. Mēs lepojamies ar Cēsīs dzimušajiem un izglītību ieguvušajiem senčiem, bet aizmirstam, ka šo skolu veidotāji un pedagogi šeit atdusas.”

Cēsu pilsētas jeb Vācu kapsēta Cēsīs izveidota 1773. gadā. Etniski šeit apbedītas ļoti dažādas personas gan pareizticīgo, gan luterāņu draudzei piederīgi, sava daļa kapsētas ir arī ebreju kopienas apbedījumiem. Inventerizācijas laikā kopā saskaitīti ap 800 apbedījumu, savukārt identificēt izdevies aptuveni 600 personas. 

Informācija par vēsturiskajā kapsētā apbedītajiem cēsniekiem, kā arī šeit atrastajiem un dokumentētajiem pieminekļu fragmentiem apkopota digitālā datu bāzē. Gundars Kalniņš rāda ilggadēja Cēsu pilsētas birģermeistara pabedījuma vietu. Pie tā pašlaik izvietota plāksne ar QR kodu, kas ļauj par šo personu digitālajā datu bāzē uzzināt daudz plašāku informāciju. “Noskenējot QR kodu, mums atveras “kapseta.cesis.lv” ieraksts par Georgu Trampedahu. Viņš bija aptiekārs, bet vienlaikus gandrīz 50 gadu garumā viņš bija Cēsu pilsētas birģermeistars, pilsētas galva, mūsdienu novada pašvaldības vadītājs.”

Tāpēc arī Cēsu novada pašvaldība ir uzņēmusies rūpes par šīs vēsturiskās personas kapa vietas sakopšanu. Gundars Kalniņš cer, ka šim piemēram sekos arī citi cēsnieki, parūpējoties par kādu sava amata brāļu kapa vietām. Kā piemēru vēsturnieks rāda arī Cēsu reālskolas dibinātāja Kārļa Millera kapavietu, kas krietni cietusi no vandalisma. “Kapa piemineklis ir ieaudzis, apgāzts, krusts nolauzts. Tā ir viena no tām kapa vietām, kuru centīsimies kopā ar citām ieinteresētajām personām sakopt, lai cieņpilni šeit varētu pieminēt vienu no ievērojamiem Cēsu pedagogiem.”

Vēsturnieks atklāj, ka kapu sakopšana būs lēns un pakāpenisks process, jo galvenais mērķis ir saglabāt šīs vietas vēsturisko auru, nevis šeit visu pilnībā restaurēt. “Atjaunošanas risinājumus izvēlēties sensitīvus, jūtīgus. Lai, atnākot šeit, sajūta ir kā vēsturiskā kapsētā, kura ir piedzīvojusi grūtas dienas.”

Gundars Kalniņš cer, ka Cēsu pilsētas jeb Vācu kapi nākotnē kļūs ne tikai par iecienītu izziņas vietu vietējiem iedzīvotājiem, bet šeit interesenti būs arī pilsētas viesiem.