Tuvākajā laikā var sākties būvniecības uzņēmumu bankrotu vilnis, daudzi būvobjekti vienkārši netiks pabeigti. Strauji augošo izmaksu dēļ uzņēmēji vairs nespēj paveikt būvdarbus par līgumos noteiktajām summām. Vairākiem objektiem būvnieku vienkārši neizdodas atrast.
Sarkandaugavas satiksmes pārvada būvniecības darbu apturēšana Rīgā pašlaik ir viens no vērienīgākajiem projektiem, kuru būvnieki nevar pabeigt, jo strauji ir pieaugošas būvizstrādājumu izmaksas. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs ReTV ziņām norāda, ka šādi notikumi liek meklēt steidzīgus risinājumus: “Katrā pašvaldībā šobrīd ir kāds objekts, kas ir apturēts, vai kura uzsākšana ir atlikta uz vēlāku laiku cenu svārstību un ārējo apstākļu dēļ. Šajā brīdī tur, kur tiek realizēti un kur būvnieks sedz izmaksas no savas kabatas, ir lieli riski, kas draud ar maksātnespējām, gan ar bankrotiem.”
Strauji augot izmaksām, šogad vēl daudzi citi valsts un pašvaldības būvobjekti tā arī var nepiedzīvot svinīgo nodošanas mirkli. Grinbergs norāda, ka šā gada pirmajos mēnešos izmaksas atsevišķās būvniecības pozīcijās svārstās no 35% līdz pat 65%. Lai situāciju risinātu, būvniecības nozare aicina Ekonomikas ministriju veidot cenu indeksācijas mehānismu.
Pašlaik šo kāpumu iespēju robežās galvenokārt nākas segt vien pašiem būvniekiem, jo par līgumu neizpildi vēl iestāsies sods. Tikmēr AS “Būvuzņēmums Restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs uzsver - līdz ar materiālu trūkumu un izmaksu kāpumu nozarē aizvien aktuāls jautājums par darba spēku. “Ja cenu vēl iedod, tad brīdī, kad jāslēdz līgums - un tas var notikt pēc nedēļas vai divām -, ir jau kādu citu darbu dabūjuši. Tas nenormāli ātri notiek. Neviens nesēž un negaida. Nu jau pareģi un astrologi jāpiesaista darbā, lai varētu palīdzēt šis lietas saplānot. Atklāti sakot, šodien tāmēšana ir nedaudz minēšana. Ir konkrētas lietas, kur mēs varam saprast izmaksas šodien, tad mums pašiem ir jāuzmin nākotnē šis risks, - kas varētu notikt pēc pusgada un gada.”
Mamajs uzskata, ka valstij vajadzētu iesaistīties arī būvniecības jaudas plānošanā, salāgojot to ar izsniegto būvatļauju skaitu. “Nozare nav gumijas. Pašvaldība tikai izdod un izdod būvatļaujas. Ir jāsāk kādas lietas būvēt prioritārā secībā. Jālemj, ko būvēt tagad, ko - nākamgad.”
Būvniecības nozarē strādājošie uzskata, ka šībrīža satricinājums var novest pie kārtējās darba roku aizplūšanas no Latvijas. Tikmēr šis ir jautājums Ekonomikas ministrijai, kuras vadībā šobrīd nav politiskā līdera.
