Piesardzība, vadot gan personas, gan bankas kartes datus, internetā jau ilgu laiku ir aktuāls temats, kuram uzmanību vērš doršības eksperti, tomēr regulāri izskan ziņas par kārtējām izkrāptām naudas summām. Internetā publiski savā pieredzē dalās arī cietušie. Par mēģinājumu iztukšot bērna kontu ReTV stāsta arī kāda mamma.
No manas meitas konta šodien krāpnieki no Nigērijas atvilkuši gandrīz 15 eiro – ar šādu ierakstu internetā citus vecākus par riskiem brīdina mamma Janīna Enamre. Par pieredzēto viņa telefona sarunā stāsta arī ReTV. “Bērns pienāk manāmi uztraucies. Tiešām savu bērnu nekad tādu nebiju redzējusi un bija tāds: “Palīdzi! Kas notiek?” Es skatos – “Swedbank” paziņojums par 99 centiem, pēc brīža vēl viens paziņojums ar tiem pašiem 99 centiem, vēl viens un vēl viens, un es saprotu, ka kaut kas nav kārtībā un zvanu bankai.”
Bankas darbinieki karti nobloķējuši uzreiz. Krāpnieku upurei esot izdevies atgūt arī naudu, kuru pārskaitījusi banka. Lai arī krāpnieku atskaitītā summa bijusi neliela, mātei ar meitu tā bijusi nepatīkama pieredze. “Es saprotu, ka nepietiek vienkārši zvanīt bankai tajā brīdī, kad notiek kaut kas nelegāls kontā, bet ir jāveic kādi preventīvi pasākumi. Ko mēs arī turmāk izmantosim – bloķēt pirkumus internetā un atbloķēt tikai tajā brīdī, kad kaut kādi pirkumi tiek veikti.”
Ar šādu ieteikumu dalās arī bankas un kiberdrošības eksperti. Atklāj, ka gadījumi, kad krāpnieki izmantojot dažādus populārus segvārdus, kā šajā gadījumā “Microsoft”, atvelk līdzekļus no kartes, nav retums. “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops: “Krāpšanas gadījumi ir gana bieži, visdažādākajās formās. Karšu krāpšana ir tāds atsevišķs novirziens, kad tehniski mēģina vai nu kādā brīdī uzminēt, ģenerēt šos karšu numurus, vienkārši izmantot informāciju, kas kaut kur ir savākta.”
“CERT.LV” kiberdrošības eksperts Armīns Palms: “Nauda no tās kartes nepazūd tikai tāpēc, ka uzbrucējs uzbrūk uz kaut kādas infrastruktūras. Visbiežāk nauda aizplūst pašu lietotāju vainas un nezumanības dēļ. Pirmais varētu būt, ka tiek ievadīti kaut kur kartes dati – kaut kādā viltus lapā, viltus sludinājumu vai kādā citā apšaubāmas kvalitātes servisā.”
“Swedbank” pārstāvis piebilst – bieži dati noplūst izmantojot nedrošus un maz zināmus interneta veikalus, kuri reģistrēti eksotiskās valstīs. “Cits veids var būt tāds, ka tiešām godprātīgs tirgotājs, piemēram, no Bangladešas, tirgo labas lietas, bet krāpnieki tiek klāt šī tirgotāja serverim un mēģina karšu datus nozagt tajā platformā. To mēs navar nekad zināt.”
Jāpiemin, ka riski ir vienlīdzīgi visiem maksājuma kartes veidiem – neatkārīgi no tā, vai konts paredzēts bērnam vai pieaugušajam. Lai mazinātu konta izzagšanas iespēju, kiberdrošības ekesperts iesaka izveidot divus kontus, kur otrs ir paredzēts tikai darījumiem tiešaistē. Armīns Palms: “Tiešsaistes pirkumiem kartes dati, kuri tiek vadīti internetā, jābūt īpašai piesardzībai, tā, var teikt, visa nauda nav jātur. Tad, kad iepērkaties internetā, pārskaitiet noteikto naudas summu un norēķinieties! Ja kartes dati tiktu nozagti, nebūtu tur, ko zagt, jo nauda nebūtu pārskaitīta.”
Tikmēr bankas pārstāvis norāda – piesardzībai noder arī bankas mobilā lietotne, kurā iestatīt opciju - paziņot par darījumiem -, lai krāpnieka darbības pamanītu savlaicīgi.
