Tā vietā, lai vakarā mierīgi paskatītos seriālu, mēroti vairāk nekā 250 kilometri no Jelgavas līdz Alūksnei, lai palīdzētu vāveres mazulim. Tik neparasts un citādāks izvērtās kāds vakars kādai jelgavniecei, atsaucoties dzīvnieku patversmes “Ulubele” palīgā saucienam. Kas ar vāverēnu bija noticis un kā tas jūtas šobrīd?
Vāveres mazuli Olaines pusē mežā bija atradis kāds vīrietis, paņēmis līdzi uz mājām, pabarojis, tikai tad sazinājies ar dzīvnieku patversmi “Ulebele”. Tā kā atpakaļ uz mežu zvēriņu vairs nevarēja vest, tas bija jānogādā Alūksnē, kur veterinārārstei ir pieredze vāveru glābšanā. “Visticamāk, šajā gadījumā vāveru mamma nesa mazulīti no vienas slēptuves uz citu. Izdzirdot cilvēka tuvošanos, viņa mazulīti pameta un noslēpās, jo dzīvnieku pasaulē ir tā, ka, ja skaidrs, ka ies bojā lielais dzīvnieks, tad mazulītis arī ies bojā, bet, ja, piemēram, vāveru mamma zaudē bērniņu, viņa var radīt jaunu bērniņu. Vāveru mammas skrien prom un slēpjas,” stāsta dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāve Linda Novicka.
Varētu arī būt, ka vāverēns bija izkritis no ligzdas vai mammas zobiem. Lai viņam sniegtu atbilstošu aprūpi, lūgumam to aizvest uz Alūksni atsaucās Ieva Brice no Jelgavas. Viņa jau bija sagatavojusies skatīties seriālu, bet pamanījusi ierakstu “Facebook”, tomēr nolēma palīdzēt. No Jelgavas izbrauca pēc deviņiem vakarā. “Daktere bija pateikusi, ka gaidīs līdz divpadsmitiem, iemetu “Waze”, cikos tur varētu būt. Rādīja ap vieniem, bet sarunājām, ka aizvedīšu pie dakteres uz mājām. Tā es dabūju visus kontaktus, aizbraucu piepildīt bāku, braucu uz Olaini, paņēmu vāverēnu, neapstājoties trīs stundas braucu līdz Alūksnei.”
“Viņa ir trīs līdz trīsarpus nedēļas veca vāveru meitenīte. Viņai tā palīdzība, kas nepieciešama un būs vēl nepieciešama vismaz mēnesi vai ilgāk, ir barošana. Barošana ar specifisku pieniņu, kas ir krietni pirms šīs situācijas jāpasūta, jāsagādā. Viss aprīkojums, sildīšana un speciāli knupīši,” stāsta veterinārārste no Alūksnes Signe Gorbāne.
Veterinārārste piebilst – traumas vāverēnām nav atradusi, nav pamata aizdomām, ka pēc kāda laika tas nevarētu atgriezties savvaļā. Meitenīte ir ņipra, ar raksturiņu un labprāt ēd. Pieaugušu vāveri labāk būtu palaist atpakaļ tajā pašā vidē. Tā kā šis vēl ir mazulis, tam nav savas teritorijas, kurp tiekties atpakaļ, vēl vērtēs, kur viņu palaist.
Uz Alūksni pie vetārstes tiek nogādāti vāverēni arī ar dažādām traumām - paralizēti, sakosti, bijis arī ar ciskas kaula lūzumu, ko kolēģis, ievietojot kaulā stieni, saoperējis. Pēc atlabšanas vāveres savvaļā atgriež ļoti pakāpeniski.
