Šajā gadā jārēķinās, ka būtiski kāps pārtikas cenas. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā ReTV Ziņām prognozē, ka, piemēram, kartupeļu cena pat varētu divkāršoties.
Pērnā gada otrajā pusē Latvija piedzīvoja vienu no straujākajiem cenu kāpumiem pārtikai. Šis gads būs vēl skarbāks, ņemot vērā faktu, ka būtiski dārgāks palicis viss, tātad - izdevumi iedzīvotājiem būs lieli. “Parasti tas kāpums bija līdz desmit procentiem, tad šajā gadījumā, es ļoti ceru, ka kāpums nebūs reizēs, bet vairāki desmiti procenti varētu būt, bet ir jāsaprot, ka ne visām preču grupām, visiem produktiem veikalos tūlīt cenu kāpums būs par 20, 30 procentiem,” saka Ingūna Gulbe, AREI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.
Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā prognozē, ka kartupeļu cenu kāpums pat varētu divkāršoties. “Protams, ģimene neapēd tonnām, bet nu tomēr - tas kaut kādu zināmu daļu ģimenes budžetā, maciņā atstāj. Šis produkts maksā divreiz, nākamajā sezonā varbūt maksās trīs reizes dārgāk nekā šobrīd. Ja mums veikalā ir jānopērk kartupelis par 50 centiem vai 1.50 eiro, nu, mēs to jutīsim, protams, jebkurš to jutīs,” saka Uldis Jaunzems, Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Iedzīvotājiem tas būs kārtējais trieciens - ne jau tikai dažas dārzeņu grupas, kas paliks dārgākas, bet tas fakts, ka dārgāks paliks viss. Un tas potenciāli var nozīmēt, ka daļa iedzīvotāju nonāks pie nabadzības sliekšņa. “Ēst jau kaut ko ēdīsim, tā jau nebūs, ka neēdīs. Tāpat kā ikdienā pirkām, tā arī… kaut ko mazāk, kas ir dārgāks, bet nu,” saka Agris no Raunas.
“Slikti, cenas aug, bet algas - nē. Algas paliek tādas, kādas tās ir. Protams, ka skatīšos lētākās, kas ir. Pirkumus, ko var lētāk nopirkt un lētāku veikalu,” pauž Zane no Valmieras.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no 2020. gada novembra līdz 2021. gada novembrim būtisks vidējā cenu kāpums bija svaigiem dārzeņiem un kartupeļiem. Tāpat arī pieauga cenas piena produktiem, graudaugiem un augu eļļai.
Iemesls šādam pārtikas cenu kāpumam ir paaugstinātās cenas elektrībai, degvielai, gāzei un koksnei, kā arī noteiktais tā sauktais zaļais kurss, ko paredz Eiropas Savienības izstrādātais plāns. “Eiropas Savienība, Amerika, Ziemeļamerika, mēs arī esam izvēlējušies, ka dzīvosim zaļāk, videi draudzīgāk - par to arī mēs drusciņ maksājam. Mēs vairs nevaram neko lietot, lai saražotu lētākus kartupeļus, piemēram, ne visus aizsardzības līdzekļus,” atzīst Ingūna Gulbe.
Statistiķu apkopotā informācija liecina, ka jau šobrīd nabadzības riskam pakļauta piektdaļa Latvijas iedzīvotāju, visvairāk cietīs gados vecāki cilvēki, kuri sasnieguši pensijas vecumu.
