Kā sak’ Tals pusē – tas lācs jau i nokauts – jeb ieguldīts milzīgs vairāku gadu darbs. Savu grāmatu “Stāsta Talsu novada ļaudis” novadpētniece Diāna Bērziņa jau pabeigusi, un nu tā tiek drukāta Aleksandra Pelēča lasītavā. Tajā alfabēta secībā sarindoti tik daudzi Talsu un apkārtnes izloksnes vārdi, kas talsinieku runu padara tik kolorītu.
Gadu gaitā sarunās ar dažādiem cilvēkiem autorei izdevies piefiksēt vārdus no 18., 19. un 20. gadsimta, taču patiesībā daudzi no vārdiem talsinieku runā sastopami joprojām.
Diāna Bērziņa: “Tas nav zinātniski kaut kas izstrādāts. Tas ir, kā cilvēk runā. Visi tie specifiskie izteicieni un vārdi. Nu, tas viss ir salikts grāmatā.”
Grāmata “Stāsta Talsu novada ļaudis” būs turpinājums iepriekšējam novadpētnieces darbam, taču šoreiz viņa apskatījusi ne tikai savu dzimtu, bet grāmatā teicēji ir arī no Ķūļciema, Laidzes, Talsiem, Laucienes un Valdgales.
“Es domāju, ka tas mūsu vēsturei ir ļoti vērtīgi, jo tas nāk no tautas. Tas nav kaut kur no citām grāmatām ņemts, kaut kur citur pētīts. Vienkārši tā ir tautas atmiņa, kas ir saglabājusies no iepriekšējiem gadsimtiem, no vecākiem un vecvecākiem. Tas ir ļoti svarīgi,” saka Diāna Bērziņa.
Interesanti, ka Diāna Bērziņa nav ne valodniece, ne vēsturniece – viņa vienkārši dara to, kas sirdij tuvs. Tam saknes meklējamas bērnībā, jo talantīga stāstniece bijusi viņas vecmāmiņa. Autore uzskata, ka jaunā grāmata patiks cilvēkiem, kuriem interesē savas senču saknes un ir humora izjūta, jo vārdi patiešām jancīgi, piemēram, “blustekuls” kā blusains suns, “apulcīns” kā apelsīns un “aizduramadat” kā saspraužamā adata.
Diānas Bērziņas grāmatu papildina zināmā mākslinieka Agra Liepiņa zīmējumi. Autores darbiem raksturīgs mistisks piesitiens, un tāds tas esot arī šajā grāmatā. Tā kā viņu interesē viss nezināmais un mistiskais, viens no nākamajiem darbiem būs veltīts atmiņu stāstiem par spokiem un citplanētiešiem jeb, kā smejoties saka pati Diāna Bērziņa, tie būšot latviešu x-faili.
