Šobrīd lielākās un mazākās Latvijas upēs nārstot atgriežas laši, taimiņi, sīgas un citas aizsargājamas zivju sugas. Šo laiku ļaunprātīgiem mērķiem izmanto maluzvejnieki. Pašu ļaundaru uzņemts video šodien nonāca arī sociālajos medijos, nu vainīgajiem būs jārēķinās ar visai krietnu sodu.
Sociālos medijus šodien pāršalca pašu maluzvejnieku filmēti video, kuros redzams, kā vairāki vīrieši ar durkļiem brutāli nogalina nārstojošas lašveidīgās zivis, izmetot turpat krastā. Ar šo ziņu savā “Twitter” kontā dalījās arī dabas draugs Māris Olte. Viņš ReTV Ziņām atzīst, ka labi zina par maluzvejnieku neģēlībām nārsta laikā Latvijas upēs, bet, ka tas notiek tik nekaunīgi, tiešām pārsteidzis. “Vienkārši vēl nofilmē un priecājas, ka zivi iemet savā zālājā. Tas ir tāds cinisma gala punkts. Nesaprot, ko viņi dara. Muļķi, lepojas ar to. Izskatās, ka mēs vēl te kādu personas datu regulu tagad pārkāpsim, viņus rādot, to viņu darbību, bet tā ir cūcība. Man gribētos no sirds teikt, ka pelnījuši to pašu duramo sev vienā vietā, pamērcēt aukstā ūdenī. No vienas puses - izskatās Pēterupītē, varbūt tur tas trešais video - Nurmižupīte, kas vispār ir dabas liegums. Tur nedrīkst pat mašīna apstāties. Mierīgi dur nost mūsu dabas daudzveidību.”
Valsts vides dienests (VVD) ReTV Ziņas informēja, ka iespējamās vainīgās personas jau esot noskaidrotas, visa informācija šobrīd nodota Valsts policijai kriminālprocesa ierosināšanai. Par šādu rīcību draud brīvības atņemšana līdz pat trim gadiem. “Šajā gadījumā būtiskais kaitējums ir lašveidīgās zivis, tur varētu būt laši un taimiņi, kuri iegūti ar durkli, vēl, protams, nārsta laikā, kad īpašs saudzēšanas periods,” stāsta Evija Šmite, VVD pārstāve.
Gan Valsts vides dienestā, gan arī Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), kas rūpējas par aizsargājamo dabas teritoriju uzraudzību, uzsver, lai uzraudzītu notiekošo pie upēm, šobrīd dežūras notiek 24 stundas diennaktī, talkā nāk entuziasti, sabiedriskās organizācijas, kā arī valsts struktūras. “Pastiprinātajā kontrolē piesaistām papildspēkus: Valsts policiju, pašvaldības policiju, robežsargus. Izmantojam arī savu aprīkojumu, kas ir kameras, droni, kas palīdz šos pārkāpumus atklāt,” skaidro Evija Šmite.
“Cilvēkiem izveidojies tāds kā fakts, ka viņiem tā liekās, ka viņus jau nenotvers. Jo fakts, ka cilvēki iet un nodarbojas ar līdzīgiem pasākumiem, kā uzņemtajos video, to mēs zinām, ka tā notiek, bet ne tik klaji, ka demonstrē pārējai sabiedrībai,” atzīst Mārtiņš Blaus, DAP pārstāvis.
Tikmēr Māris Olte stāsta, ka viņš vismaz 20 gadus veltījis, lai cilvēkiem skaidrotu, cik svarīgi ir sargāt lašveidīgās zivis tieši nārsta laikā, kad šī Latvijas dabas bagātība ir visneaizsargātākā. Viņš kopā ar citiem dabas entuziastiem aicina cilvēkus doties pastaigās gar upju krastiem, lai traucētu nelikumīgās darbības. “Vaivītē pie Priekuļiem dienas laikā vienkārši pa septiņiem metriem var skatīties. Tas ir vienīgais brītiņš, kad tā zivtiņa ir tik neaizsargāta. Kamēr iet iekšā, viņa bēgs, bet, kad jau guļ savā nārsta gultā, tad viņa vairs tik ļoti nebēg. Ja no aizmugures piebrien, tad šādas cūcības ir iespējamas.”
Tieši maluzvejniecības dēl lašveidīgo zivju populācija Latvijas upēs ir strauji samazinājusies. Dabas draugi saprot, ka katrā upes līkumā šajā laikā klāt nenostāvēs, tāpēc sabiedrības atbalsts maluzvejnieku noķeršanā ir ļoti būtisks. Valsts vides dienests oktobrī ierosinājis astoņus administratīvos pārkāpumus par neatļautu makšķerēšanu, inspektori izņēmuši 61 nelikumīgus zvejas rīku.
