Valsts kontrole savā revīzijā secinājusi, ka gandrīz desmitajā daļā Latvijas izglītības iestāžu arvien pastāv internāti, ko visbiežāk izmanto bērni ar īpašām vajadzībām. Turklāt internāti neatbilst divdesmit pirmā gadsimta prasībām. Kandavas un Tukuma novada skolu direktori gan tam nepiekrīt, bet uzrunātie vecāki un audzēkņi uzskata, ka dzīvošana internātā palīdzējusi labāk apgūt zināšanas, kā arī ļāvusi būt sabiedriski aktīviem.
Vietā, kur atrodas Kandavas reģionālā vidusskola, kas jau rudenī kļūs par pamatskolu, jau vēsturiski bijusi internātskola. Arī internāta ēka pirms daudziem gadu desmitiem būvēta speciāli šim nolūkam. Garajā gaitenī ir istabiņas. Lielākajās vienkopus dzīvo četri, bet mazākajās - trīs audzēkņi. Katram sava gulta, nakts skapītis un kopējais drēbju skapis. Katrā stāvā arī atpūtas telpa, kur skolotājas vadībā drīkstot arī ko gardu pagatavot.
Kandavas reģionālās vidusskolas direktore Elita Lavrinoviča saka: “Skolotājs ir tas, kurš paņem atslēdziņu, jo, ja mēs atstāsim tā vaļā, tur var viss kaut kas notikties. Nu, galā galā tur ir arī naži (smejas), nu, kaut vai aiz drošības. Te ir tā mazliet atšķirība no mājas, kaut gan man liekas, ka mājās jau tieši tāpat bērns pasaka mammai, kur viņš iet, ko viņš darīs un kur atradīsies. Šeit tā kontrole ir mazliet lielāka.”
Pašlaik gan internāta ēka neesot pilnībā aizņemta, tomēr aptuveni trešā daļa no vairāk nekā 260 mācību iestādes audzēkņiem paliek internātā. “Vismaz es vienmēr sajutos kā mājās. Ja tiek uzskatīts, ka internāts ir kaut kas tāds, kas neatbilst situācijai, kāda būtu mājās, tad es tam nepiekrītu,” saka Krišs Treikals, Kandavas reģionālās vidusskolas šā gada absolvents.
“Es no bērniem pilnīgi neko sliktu neesmu dzirdējis. Visi bērni ir apmierināti. Man tur seši bērni ir mācījušies,” pauž Jānis, trīs Kandavas reģionālās vidusskolas audzēkņu tētis.
Arī Tukuma novada speciālās izglītības iestādē internāta vide ir diezgan līdzīga. Skolu direktori ar Valsts kontroles apjomīgo revīzijas ziņojumu vēl neesot paspējuši iepazīties, tomēr izskanējušos pārmetumus par internāta neatbilstību divdesmit pirmajam gadsimtam noraida. “Kā tad tie bērni dzīvo mājās? Protams, ka šeit viņiem ir labāk. Šeit viņi ir siltumā, šeit viņi ir izgulējušies, šeit viņi ir paēduši. Jā, Lamiņiem ir viena lieta, ko es uzskatu, ka neatbilst, ko es kārtoju - mums nav sporta zāles,” saka Silva Freimane, Tukuma novada speciālās izglītības iestādes direktore.
Valsts kontrole secinājusi, ka gandrīz desmitajā daļā Latvijas izglītības iestāžu aizvien pastāv internāti, kuros šajā mācību gadā kopā reģistrēti 4062 bērni, no kuriem 3415 apgūst kādu no speciālās izglītības programmām. Viņuprāt, atrašanās internātā sociālās problēmas neatrisina. Tas būtu risinājums tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
Pašlaik Ministru kabineta noteikumos ir definētas vien higiēnas prasības internātiem, kā arī noteikts vismaz reizi gadā organizēt apskati, lai Veselības inspekcija novērtētu iestādes atbilstību tām.
