17 skolās Latgalē šogad īsteno pilotprojektu, kura gaitā dažādu vecumposmu skolēni apgūst latgaliešu rakstu valodu. Tuvojoties mācību gada noslēgumam, pedagogi secina, ka kopumā programma ir kvalitatīva, tomēr šo stundu vajadzētu ieviest ikgadējā programmā, nevis tikai vienu reizi vairāku klašu posmā. Novērots arī, ka interese pagaidām ir zema, turpmāk jāveicina lielāku sabiedrības izpratni par to, ka jebkuras valodas zināšanas var izmantot kā sadzīvē, tā arī sociālo mediju lietošanā un darbā.
Trešās klases skolēniem Rēzeknes 5. vidusskolā latgaliešu rakstu valodas mācību stunda notiek reizi nedēļā. Vidēji to apmeklē desmit bērni, viņu vidū gan tie, kam latgaliešu valoda ir dzimtā, gan arī latviski runājošie un krievvalodīgie. Galvenais pilotprojekta mērķis ir veicināt izpratni, ka jebkura valoda ir ikdienā lietojama, kopjama un no paaudzes paaudzē pārmantojama. “Tā stunda ir iespēja vismaz kaut cik bērniem to valodu attīstīt, pamācīt kaut ko jaunu. Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti vērtīgi,” uzsver Aelita Andrejeva, latgaliešu rakstu valodas skolotāja Rēzeknes 5. vidusskolā.
Pedagogi novērojuši, ka mazo interesi par latgaliešu rakstu valodas apguvi ietekmē vairāki faktori. Ir vecāki, kas bērnus, kuri jau tā aktīvi apmeklē citus pulciņus, nevēlas pārslogot, citiem trūkst zināšanu par latgalisko vērtību nozīmi, vēl kāds tic stereotipam, ka bērnam ar latgaliešu valodas akcentu būs grūti komunicēt latviski. Par to visu, viņuprāt, jārunā plašāk un jāskaidro, ka latgaliešu valoda praktiski noder uzņēmējdarbībā, kultūras aktivitātēs, inženierzinātnēs un citviet. Aelita Andrejeva: “Varbūt arī kaut kad nākotnē būs tā, ka kaut kādā darbavietā tā būs svarīga. Kaut vai žurnālistikā tik tiešām ir jāprot, lai mēs varētu savā reģionā runāt.”
Riebiņu vidusskolā latgaliešu rakstu valodu mācās 10. klase. Ieinteresētību šeit veicina arī ar dažādiem tieši jauniešiem aktuāliem paņēmieniem. “Mums arī ir padomā, ka taisīsim dziesmām subtitrus latviski vai latgaliski. Latgaliskojam latviski, latviskojam latgaliski vai angļu dziesmām varam taisīt subtitrus,” pauž Diāna Bravacka, latgaliešu rakstu valodas skolotāja Riebiņu vidusskolā.
Pavisam latgaliešu rakstu valodu šajā mācību gadā māca 17 skolās visā Latgalē, izņemot Daugavpili un Līvānu novadu. Pilotprojektu finansē Valsts kultūrkapitāla fonda “Latvijas valsts mežu” programma. Pedagogi uzskata, ka turpmāk plašāku atbalstu jāgūst arī no valsts un pašvaldībām. Turklāt - pagaidām mācību stunda nav ikgadēja katrā klašu grupā.
Kopīgos semināros un pieredzes apmaiņā tapušas pirmās idejas par vienota mācību līdzekļa izveidi. Savukārt skolēni tagad gatavojas latgalisko lasījumu konkursam “Vuolyudzāni”, olimpiādei, kā arī aprīļa nogalē gaidāmās Latgales dienas pasākumiem. Nozīmīgākais no tiem – Latgales kongress – notiks 27. - 29. aprīlī Rēzeknē.
#SIF_NVZ2022
