40 Latvijas bērni, kuri ar vecākiem dzīvo ārzemēs, tiek izņemti no ģimenes. Biežākais iemesls – nepietiekama aprūpe, atstāšana novārtā.
Nepietiekama bērna aprūpe un nepieļaujama rīcība bērnu audzināšanā. Par to, ko tas nozīmē, sabiedrībā ir dažādas izpratnes, taču to regulē likums un vērtē iestādes. “Tie noteikumi, kādi ir pie bērnu šķiršanas no ģimenes Latvijā, ir tādi paši, neatšķiras no citām valstīm. Tikai tā attieksme, kas ir sabiedrībai. Tas jau nekas, ka bērns tur viens pats, viņu regulāri tur atstāj – šāda attieksme ārvalstīs nav,” saka Aivars Krasnogolovs, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs.
“Bērns ir personība, bērns nav mūsu privātīpašums, pret bērnu mēs izturamies cieņpilni. Aizmirstam par jebkāda veida pļaukāšanu, iepēršanu. Ar bērnu situācijas ir jāpārrunā,” saka Baiba Ziemele, Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore.
Visbiežāk bērni tiekot izņemti no latviešu ģimenēm Īslandē, Īrijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Tur sabiedrības acīs bērna pieskatīšana, alkohols ir pilnīgi nesavienojamas lietas. “Sabiedrība ir orientēta uz jebkura pārkāpuma ziņošanu. Tautas valodā runājot, Latvijā mums šis princips īsti nedarbojas,” pauž Baiba Ziemele.
Tieslietu ministrijā, lai nepieļautu bērna nošķiršanu, izstrādātas vadlīnijas vecākiem. “Ārvalstīs ir plaša spektra sociālā palīdzība pieejama – gan ģimenēm atbalsts, gan vecāku skola, gan sociālie dienesti, kas palīdz šādā situācijās rast labākos risinājumus bērna interesēs. Ja jūs redzat, ka ir grūtības – runājiet, prasiet palīdzību! Jūs nenosodīs,” saka Baiba Ziemele.
Jāpiebilst – šādos gadījumos informācija par mūsu valsts pilsoņiem nonāk arī Latvijas iestāžu redzeslokā. “Man piedāvāja adoptēt bērniņu, kas ir piedzimis Latvija pilsonei Lielbritānijā. Sākām interesēties un skaidrot situāciju. Es gribēju to bērnu saglabāt kā Latvijas pilsoni un adoptēt, bet īstenībā man nemaz to neļāva. Tas bija ļoti sarežģīti. No otras puses es redzu – tie briti rūpējās par tiem bērniem, tai sievietei bija jāpierāda ar savu rīcību, ka viņa ir tiesīga,” pauž Kristīne, kuras vārds ir mainīts, mēģinājusi adoptēt no latviešu ģimenes ārzemēs nošķirtu bērnu.
Tikmēr Rīgas bāriņtiesā saka – gadā tiek izskatīti aptuveni 130 ziņojumi no ārvalstīm par no latviešu ģimenēm izņemtajiem bērniem. “Lai izvērtētu, vai ir nepieciešams prasīt jurisdikciju vai - nē. Jurisdikcija nozīmē to, ka vai nu bērna likteni turpmāks lems tā valsts, kurā tika šķirts bērns, vai arī Latvija,” pauž Aivars Krasnogolovs, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs.
Statistiku, kas noticis ar šiem izņemtajiem bērniem, nemin, jo situācijas ir ļoti dažādas, arī birokrātiski sarežģītākas. “Šeit ir kaut kas slikts noticis, paņemam bērnu, aizvedam tur. Tā nenotiek. Šeit tiešām svarīgi saprast, vai bērns ir iedzīvojies tajā valstī - ir vai nav, ir kādi resursi palikuši, pilngadīgi radinieki tajā valstī, varbūt kādas paziņas, kas to var uzņemties. Varbūt vecāki var atgriezt atpakaļ,” saka Aivars Krasnogolovs.
Pērn Latvijā ārpus ģimenes aprūpē atradās vairāk nekā 6000 bērnu – aprūpes iestādēs, audžuģimenē un aizbildnībā.
