Iestājoties pavasarim, aktīvāki kļūst velosipēdu zagļi

Jo dienas kļūst siltākas, jo vairāk nozagtu velosipēdu – tā atzīst Valsts policijā. Vidzemes reģiona pārstāvis Jānis Lūks saka – ne tikai rīdziniekiem, kuri ar zādzībām saskaras biežāk, bet arī velosipēdu īpašniekiem reģionos jābūt modriem.

“Vidzemē pēdējo divu gadu laikā ir bijuši aptuveni simts kriminālprocesi uzsākti par velo zādzībām. Šajā gadā pirmajos četros mēnešos četrpadsmit,” pauž Jānis Lūks.

Valsts policijā atzīst – vairāk zogot tos velosipēdus, kuri bez uzmanības atstāti uz pavisam īsu brīdi, piemēram, ieejot veikalā.

Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs Viesturs Silenieks saka: “Aptuveni 70% no velosipēdiem, kas ir nozagti, nav bijuši pieslēgti. Tātad – cilvēki ir iestūmuši savu velosipēdu kāpņu telpā, šķūnītī vāji pasargātā, pieliek vienkārši pie žoga.”

“Kā mēs paši varam pārliecināties un redzam tajā pašā “Facebook” – tiek nozagti dārgi velosipēdi no aizslēgtām telpām ar speciālām slēdzenēm,” atzīst Jānis Lūks.

Viesturs Silenieks: “Viens no tādiem sliktākajiem veidiem, nedrošākajiem ir dažāda veida troses. Šādu trosi var pārkniebt ar šādām mazām standziņām. Nav nemaz jādomā, ka izmantos šādas lielās šķēres.”

Policijas pārstāvis Jānis Lūks neslēpj – ir gadījumi, kad pat kārtībsargiem nākas nobrīnīties par likumpārkāpēju meistarību. “Es pārliecinājos, ka tie varianti kādas tās zādzības notiek – pat nespējam iedomāties. No ceturtā stāva balkona tiek paņemts! Nu, tas liekas – ceturtais stāvs?! Bet redzat, pamanās.”

Tikmēr Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs Viesturs Silenieks saka – pilsētvidē labāk velosipēdu novietot vietā, kur apgrozās vairāk cilvēku, iespējami tuvāk novērošanas kamerām.  

“Prasiet zemes īpašniekam, pašvaldībai, lai neuzstāda tā saucamos “šķīvju žāvētājus”, kur var iebāzt tikai priekšējo ratu un pieslēgt, bet augstā tipa velostatīvu, pret kuru var atsliet velosipēdu, pieslēgt to gan rāmi un aizmugurējo ratu, gan priekšējo ratu,” saka Viesturs Silenieks.

Zināms arī par gadījumiem, kad zog nevis pašu velosipēdu, bet gan tā aprīkojumu, piemēram, lukturīšus. Viesturs Silenieks: “Ejot veikalā vai atstājot velosipēdu uz ilgāku laiku, šīs visas lietas, kuras pašam viegli noņemt, vajadzētu paņemt līdz.”

Taču bez šīm profilaktiskajām rekomendācijām Valsts policijas pārstāvis Jānis Lūks vēl min: “Reģistrējam savus velosipēdus CSDD. Tā ir brīvprātīga iespēja, kur jebkurš īpašnieks var reģistrēt par simbolisku samaksu. Ko mēs parasti bērniem aicinām? Padaram savus velosipēdus unikālus – aplīmējam, lai nav tik saistoši.”

Proti – šķetinot zādzību gadījumus, procesu apgrūtina arī tas, ka nav pietiekoši daudz informācijas par pazudušo mantu. “Ir ļoti daudz gadījumu, kad nonāk likumpārkāpējam uz pēdām, aiztur, beigās nonāk liels daudzums velosipēdu mūsu rīcībā, tad sākas – kurš tad ir kuram.”

Tāpēc būtu ieteicams savu velosipēdu un tā rāmju numuru nofotografēt. Uz riteņa redzamās īpašas atzīmes, iniciāļi, kā arī velosipēda reģistrācijas uzlīme no zagšanas atturēs arī pašus likumpārkāpējus.


Foto: unsplash.com