Statistika, ko apkopojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), ir skarba. Šogad Latvijā no ūdenstilpnēm izcelti jau divi bojāgājušie, bet decembrī - 13, no kuriem deviņi bija ielūzuši ledū. 8 dzīvības šajā ziemā ir izdevies izglābt.

Ik gadu ielūzušie ledū lielākoties ir tā sauktie bļitkotāji, kuri, nenovērtējot ledus biezumu, jau pēc pirmā sala dodas uz ūdenstilpēm – informē VUGD. Otra kategorija ir bērni, kuri redzot, ka pieaugušie atrodas uz ledus, arī kāpj uz tā.   

Elvijs Lankovskis - Ķeķis, VUGD Liepājas 1. daļas vada komandieris, pauž, ka ledus ne vienmēr ir drošs – esot straumes, niedres, atšķirīgs ledus biezums. Ir dažādi apstākļi, kas ietekmē ledus biezumu, ko neviens nevar paredzēt.

VUGD regulāri notiek mācības, lai nezaudētu prasmes rīkoties nelaimes gadījumos. To laikā inscenē dažādas situācijas, kā arī izmanto vairākus glābšanas paņēmienus. Galvenais mērķis - nelaimē nonākušo pēc iespējas ātrāk izcelt no ūdens uz glābšanas dēļa un nogādāt krastā. Apmācības tiek pilnveidotas, redzot uz ūdenstilpnēm notiekošo, lai tās atbilstu reālajai situācijai. Protams, ir faktori, kurus izspēlēt nav iespējams.

Elvijs Lankovskis - Ķeķis pauž, ka emocionālā uzvedība, kas ir panika un stress, traucē un apgrūtina darbu. Zem ledus ūdens plūsmas, apstākļi ir dažādi – nav nosakāmu drošu vietu uz ledus.