Iegūst arī meža veltes no bioloģiski sertificēta meža

Ja ierasti galvenais ražas laiks lauku sētā ir augusts, septembris, tad Krimuldas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Silpurmašas”  tas sākas jau agrā pavasarī un beidzas vēlu rudenī, jo saimniecībā audzē ne tikai ogas, augļus, dārzeņus, bet iegūst arī meža veltes no sava bioloģiski sertificētā meža. Šobrīd “Silpurmašās” ir ķirbju ražas laiks.

Krimuldas pagasta bioloģiskajā saimniecībā “Silpurmašas”, kā smej paši saimnieki, visas olas netiek liktas vienā groziņā, audzēta tiek dažāda produkcija, jo, pirmkārt, jau nezini, kam laika apstākļi būs pateicīgi, un tas attaisnojās šovasar, kad savas korekcijas viesa karstums.

Mēs cenšamies varbūt ne lielās platībās, bet tā, lai no visa būtu, un tad tomāti, gurķi, ķirbji, kabači, sīpoli, ķiploki, nu, no dārzeņiem arī burkāni, bietes, zirņi, sviesta pupiņas, viss, kas saistās ar dārzeņiem, garšaugiem, jo arī pie pārstrādes mēs liekam visu savu pašu klāt, un līdz ar to mums ir viegli nosertificēt savu produktu bioloģiski, mums nav jāiepērk izejvielas no ārpuses,” saka Marika Rozenberga, z/s „Silpurmašas” saimniecs.

“Silpurmašās” pabijām arī melleņu laikā un ne bez iemesla, jo saimniecības mežs ir bioloģiski sertificēts, arī ikviens interesents, braucot uz saimniecību pēc dārzeņiem, var doties ogot un sēņot. Bet ne jau tikai ogas dod mežs, saimniekiem bioloģiski sertificētais mežs ir gluži vai otrs dārzs. “Sertificējuši esam visu mežu, te mums, sākot no pavasara līdz rudenim, visa sezonālā prece, sākot ar bērzu sulām, tad nāk visādas tējas, vēl un vēl, zaķkāposti, tad nāk odziņas.”

 Būtisks atbalsts attīstībai – Eiropas Savienības finansējums. Lauku atbalsta dienestā saimniecība saņēma Mazo saimniecību. Kā paši saka: “Tā kā mēs esam neliela saimniecība, tas mums bija labs atbalsts.”

Labākais atalgojums darbam – pircēju atzinība. “Produkcijai noiets ir labs, mēs pat nevaram pieaudzēt, cik ir pieprasījums, pietrūkst, to, ko saaudzējam, to arī gada griezumā visu notirgojam, tā, ka pavasarī viss ir tukšs.”

 Marika un Gints ir rīdzinieki, kuri nomainījuši galvaspilsētas dzīvi pret laukiem, un jau sākotnēji bijis skaidrs, ka vēlas saimniekot bioloģiski. “Sapratām, ka tā tīrā manta tomēr ir vērtīgāka, jo tā indēšana nekam galīgi neder, pašam tas ir foršāk, veselība, bērni kā nekā,” pauž saimnieki un turpina, “tik daudz dzirdam par tām ķīmijām, plastmasām un piesārņojumu, ka mēs domājām, ka mēs kaut vai savā zemītē, mums ir seši hektāri lauksaimniecības zemes, ka mēs tur vismaz varētu izaudzēt kaut ko tīrāku, paši ēst, un, cik jau mums sanāk, pārējiem arī iedot.”


Foto: Freepik