Kopš jaunā gada atkritumu apsaimniekotāji pašvaldībās uzstāda konteinerus tekstila savākšanai, bet daudzviet parādījušies vizuāli līdzīgi konteineri. Vien uzraksts uz tiem aicina ziedot vēl derīgu apģērbu un tekstilu. Iedzīvotājus tas mulsina, bet atkritumu apsaimniekotāji ir neapmierināti, jo pēc būtības abos konteinoros ievietojamais materiāls ir vienāds, bet Ministru kabineta noteikumi un izmaksas to uzstādīšanai atšķirīgas. 

No šā gada jau zināmajiem dzeltenajiem un zaļajiem konteineriem, kas paredzēti stiklam, PET pudelēm un kartonam pievienojas arī sarkanie tekstila konteineri, kas gan nebūšot katras mājas pagalmā. Kamēr iedzīvotāji vēl tikai sāk apzināt, kur atrodas tekstilam domātie konteineri un ko tajos drīkst ievietot, daudzviet parādījušies vizuāli ļoti līdzīgi konteineri, kas aicina ziedot tekstilu. Iedzīvotāji uzrakstus visbiežāk nemaz nelasa, tāpēc nemaz nezina, kurā konteinerā savas mantas ielikuši.

Neizpratnē par līdzīgajiem konteineriem, kuros arī paredzēts likt vēl izmantojamus apģērbus, ir arī atkritumu apsaimniekotāji, kuri ReTV skaidro, ka sarkano tekstila konteineru līdzinieki parādījušies pagājušā gada nogalē. Viņuprāt, nezināmie tekstilam paredzētie konteineri jaucot jau tā vēl vāro tekstila dalītās vākšanas sistēmu. SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Mēs pakļaujamies tam, ka tas tekstils ir atkritumi. Viņam ir specializētas pārvadāšanas atļaujas un specializētas uzturēšanas, pārkraušanas un šķirošanas atļaujas. Tiklīdz uz konteinera tiek uzlikts vārds “ziedot”, tad pēc Latvijas likumdošanas tas nepakļaujas nekādai kontrolei un nekādam reģistram. Līdz ar to valsts nemaz nevar atskaitīties, cik tad mums šo atkritumu ir un kur tās plūsmas dodas.”

Dažkārt abu firmu konteineri novietoti līdzās. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc dažkārt sarkanajos konteineros esot samestas nekam nederīgas lupatas. Turklāt lielākie atkritumu apsaimniekotāji pauž bažas, vai firma, kas vāc tekstilu ziedošanai, tiešām nodarbojas ar labdarību, jo nevienai no plaši pazīstamajām labdarības organizācijām tādu konteineru neesot. SIA “Clean R” valdes loceklis Valērijs Stankevičs: “Ir vairākas organizācijas, ko mēs redzam pēc pašvaldībā izvietotajiem dažādu krāsu konteineriem. Mums tomēr ir pamatotas bažas domāt, ka tās ir komercorganizācijas, nevis labdarības organizācijas.”

 “Via Cor Charity” pārstāve Katerina Geriše telefonsarunā norāda, ka biedrība darbojoties jau kopš 2019. gada. Pašreiz visā Latvijā esot ap 70 konteineru apģērbu ziedošanai, kuru saturs tiekot pāršķirots un vests trūcīgajiem cilvēkiem. Viņuprāt, biedrībai un atkritumu apaimniekotājiem esot atšķirīgi uzdevumi. “Piemēram, “Eco Baltia vide” viņi kā atkritumus krāj tekstilu, bet mēs krājam, lai tās drēbes nonāktu trūcīgiem cilvēkiem.”

Pēc būtības gan kā vienos, tā otros konteineros var ievietot tikai vēl izmantojamas drēbes. Vienīgā atšķirība, ka atkritumu apsaimniekotāji daļu no tām palaidīs otreizējā pārstrādē.

Kā ReTV skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), par izveidojušos situāciju ministrija esot informēta, bet pašreiz biedrības ienākšana esot atkarīga tikai no pašvaldību lēmumiem. VARAM pārstāve Rudīte Vesere: “Ja pašvaldība ir atļāvusi, tad, protams, ir jautājums, kāpēc viņa to ir darījusi. Sistēmai ir jābūt vienotam veselumam, nevis sadrumstalotiem gabaliņiem, kur katrs dara kaut ko, jo tad mēs beigās nesaprotam, ko mēs darām. Un tas nav labs signāls arī iedzīvotājiem.”

Tekstila dalītās vākšanas sistēma vēl nav līdz galam izveidota, tāpēc pagaidām esot tikai pienākums to darīt, bet nepieciešamais apjoms vēl neesot noteikts. Turpmāk gan esot jādomā kā vienā sistēmā apkopot visus datus, tostarp arī no šādiem biedrību konteineriem.