Putnu vērošana pļavās, mežos, pie ūdenstilpēm un līdzīgi – daļai iedzīvotāju ziņošana par saviem novērojumiem ir kļuvis pat par vaļasprieku. Taču šī nodarbe ir ne tikai brīvā laika pavadīšana, bet gan arī ieguvums ornitologiem un dabas pētniekiem.
Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve, dabas datu projekta vadītāja Ilze Priedniece saka: “Svarīgi dabas aizsardzībai, jo parāda šo sugu atradnes, un tad, izstrādājot dabas aizsardzības plānus un novērtējot kādas attīstības ieceres, var izvērtēt, vai šajā vietā ir sastopamas aizsargājamas sugas.”
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Sintija Martinsone: “Iedzīvotāju iesniegtie ziņojumi portālā dabasdati.lv ir patiešām ļoti vērtīgi, jo šie te dati par aizsargājamā sugām nonāk dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Mums pašiem nav tādas kapacitātes apsekot visu Latviju.”
Tikmēr novērojumu portāla pārstāve Ilze Priedniece stāsta – līdz šim dabasdati.lv iesniegti vairāk nekā viens miljons ziņojumu, aptuveni 90 % no tiem ir par putniem.
LDF pārstāve, dabas datu projekta vadītāja Ilze Priedniece: “Katru mēnesi ziņo kādi 900 cilvēku, portālā ir reģistrējušies daudz vairāk ap 7000, bet daļa skatās tikai citu novērotāju ziņojumus.”
Latvijas Ornitoloģijas biedrībā skaidro – iedzīvotāju iesniegtā informācija papildina profesionāļu novērojumus un speciālistu sistemātisko putnu uzskaites rezultātus.
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, saka: “Viena nesen izdota grāmata, kurā esam apkopojuši ligzdojošo putnu novērojumus, un šī grāmata ir svarīga, jo lielāko daļu informācijas ir savākuši cilvēki, kuri nav profesionāli ornitologi. Šī informācija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un citiem partneriem. Tiek īstenots projekts, kura rezultātā tiks pārstrādāta sarkanā grāmata.”
Ornitologs Viesturs Ķerus atzīst – iedzīvotāju iesniegtie dati ir ietekmējuši arī mežu un lauku apsaimniekošanas politiku, kā arī aizsargājamo teritoriju tīklu Latvijā. “Ja mēs runājam par to, kā ietekmē vietējo iedzīvotāju novērojumi to, kas notiek mežā vai dabā, tad mēs varam runāt par tūlītēju efektu. Ja iedzīvotāji ziņo par atrastu melnā stārķa ligzdu, tad ierosina mikroliegumu, ja Valsts meža dienests tam piekrīt.”
Arī Dabas aizsardzības pārvaldē atzīst – informācija datubāzē “Ozols”, kur arī nonāk daļa šo ziņojumu, dažkārt noder ciršanas atļauju izsniegšanai. No iedzīvotājiem gūtā informācija nonāk pie dažādām organizācijām. Tā kā daļu no datiem iesniedz cilvēki, kuriem ir maz zināšanu par putnu pasauli, to nākas vairākkārt arī pārbaudīt.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Sintija Martinsone: “Pirmais filtrs ir paši “dabasdati”, kas cenšās novērtēt, vai novērojums ir patiess. Kad dati ir nonākuši pie mums, un ir kāda situācija, kad ir jāpieņem nopietns lēmums, piemēram, jāierobežo privātā īpašnieka intereses, tad mēs izvērtējam par to.”
Dabas datu projektā iesaistītie piebilst – arī neatpazītas sugas drīkst iesniegt, tās fotografējot, ierakstot to balsis un portālā atzīmējot kā nezināmu. Sevišķi svarīgi pētniecībai ir zināt konkrētu atrašanās vietu, kur putns ir manīts, tamdēļ aicina izmantot mobilo lietotni, tādējādi koordinātes iesniedzot precīzi un automatizēti.
