Pirātisku saturu, piemēram, nelegāli lejupielādētas filmas, straumētu mūziku, audiogrāmatas visvairāk Eiropas Savienībā izmanto iedzīvotāji Latvijā. Eksperti atzīst – tā ir zādzība, ko veic daudzi mūsu valsts iedzīvotāji.
Daļai varētu šķist – kas gan slikts varētu notikt, ja nelegāli lejupielādēšu kādu filmu brīvam vakaram, vai varbūt kādas mūzikas grupas dziesmu izlasi ballītei?! Atbilde ir – jā, jo tas ir pārkāpums. “Aicinu iejusties cilvēkus situācijā, kura viņiem nemaksā algu. Iet uz darbu un strādā, dara savus ikdienas pienākumus, bet viņiem par to nesamaksā atlīdzību. Kā viņi justos? Ja kāds viņu atlīdzību paņemtu sev,” saka Andris Ķēniņš, biedrības “Par legālu saturu” vadītājs.
Ko par pirātismu jeb nelegāla satura pavairošanu un izmantošanu domā iedzīvotāji? Ir, kas uzskata, ka tas nav nekas traks, jo cilvēkiem neesot naudas. Tā netiek uzskatīta par riebīgu rīcību. Savukārt kāds cits uzsver, ka tas nav ētiski, taču tāpat to dara.
Savukārt eksperti saka visai tieši – nelegāla satura izmantošana ir ne tikai likuma pārkāpums, bet arī negodīga rīcība pret autoriem. 14 reizes mēnesī – tik daudz vidēji viens iedzīvotājs Latvijā izmanto pirātisku saturu internetā. “Jāsaprot, kādēļ šī cīņa pret pirātismu ir tik svarīga. Varbūt atceraties - pirms gadiem 15 bija ļoti aktuāla mūzikas straumēšana nelegāla. Tik daudz runāts par to, ka būtībā tiek apzagti mūziķi. Ar šo te nelegālo saturu ir tieši tāpat,” skaidro Ivars Āboliņš, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs.
“Ir bijuši mēneši, kad aptuveni 200 000 lietotāju mēneša laikā izmanto viena vai otra veida piekļuves nelegālam saturam. Tas ir domāšanas veids, attieksme, kas ir agrāk veidojusies, tīri arī no praktiskās ziņas, ka nav gribējuši vai varējuši par kaut ko samaksāt vai legāli iegādāties. Šis paradums turpinās. Ir grūti savus paradumus cilvēkiem mainīt,” pauž Andirs Ķēniņš.
Sabiedrības izpratne esot būtiskākais aspekts, kādēļ pirātisma problēma nav tik viegli un ātri atrisināma. Tādēļ problēmas risināšana ir cieši saistīta ar sabiedrības attieksmes un vērtību maiņu. “Droši vien, ka ir arī kaut kādi citi, ir Eiropas valstis, kur šis regulējums ir stingrāks, ir sankcijas par šo, kas mums īsti līdz galam nav ieviests. Līdz ar to – iemesli, kāpēc mēs esam tur, kur mēs esam, ir tādi kompleksi,” atzīst Andirs Ķēniņš.
NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš: “Padome plāno nākamgad izvērst lielu kampaņu par to, ka skatīties nelegālas televīzijas programmas, ir zagšana. Ir jāmaina sabiedrības attieksme. Tāpat kā pirms šiem 15 gadiem, kad izdevās mainīt sabiedrības attieksmi, ka mūzika ir nevis jāstraumē, bet jāpērk. Esam pārliecināti, ka šajā jautājumā ir iespējams panākt tieši tādu pašu maiņu. Šobrīd mēs par gataviem grozījumiem vēl nevaram runāt, jo notiek pēdējās diskusijas par to kādas būs šīs gala redakcijas, taču ideja ir tieši tāda pati kā nelegālo televīzijas programmu vietnei, ka padomei ir vienkārši tiesības viņas bloķēt.”
“Tas nozīmētu to, ka tiktu identificētas šīs te interneta vietnes, kurās ir pieejams nelegāls saturs, piemēram, filmas, seriāli, mūzika, datorspēles. (..) Tiktu identificētas, būtu attiecīgs process – vai nu jālegalizē sava darbība saņemot licences no īpašniekiem, vai arī jāpārtrauc darbība. Ja tas netiks izdarīts, tad tiek paredzēts – piekļuve tiks bloķēta,” saka Andirs Ķēniņš.
Biedrība “Par legālu saturu” un NEPLP atklāj, ka šobrīd veic pētījumu par cilvēku paradumiem attiecībā pret nelegālu saturu. rezultāti, kas gaidāmi nākamā gada pirmajā ceturksnī, ļaus izdarīt plašākus secinājumus un saskatīt risinājumus.
