Iedzīvotāji atrod iespējas, kā skatīties Krievijas kanālus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) slēgusi praktiski visus Krievijas televīzijas kanālus Latvijā. Daugavpilī un arī pierobežā daudzi atrod citus veidus, kā tomēr sekot līdzi Kremļa ziņām un citiem kanāliem, kas šobrīd Latvijā liegti.

2021. gada sākumā Daugavpils pilsētā bija 80.5 tūkstoši iedzīvotāji, katrs ceturtais jeb 26% ir tieši krievu tautības. Daudzi no viņiem dzīvoja Krievijas televīziju informatīvajā vidē, kurā pārsvarā ir dezinformācija. Daļa iedzīvotāju šādu rīcību no valsts puses, slēdzot kanālus, vērtē negatīvi. “Esmu pret šādu lēmumu. Būtībā pret katru slēgšanu var attiekties negatīvi. Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet arī uz Igauniju, kur tiek slēgti kanāli. Nomainīt saturu ir praktiski neiespējami. Visi kanāli, kuri šobrīd tika noslēgti ar savu unikālo saturu, kā, piemēram, “TNT”, “Piektdiena”, “STS” tur pat nav ziņu kanālu,” saka Dmitrijs, daugavpilietis.

“Par ziņām neinteresējamies, jo nevēlamies piedzīt galvu ar lieko. Tas nav interesanti. Ziņas, tas vienkārši nav interesanti. Vienkārši dzīvot un priecāties. Nekādus kanālus ar sievu neskatāmies,” pauž kāds Daugavpils iedzīvotājs.

“Protams, esmu pret visu kanālu atslēgšanai. Tas ir viennozīmīgi. Jo informāciju nav, no kurienes saņemt. Informācijai ir jābūt objektīvai, no abām pusēm, ja tā ir tikai no vienas puses, tad to sauc par propagandu,” norāda Daugavpilī.

Daudzi uzrunātie, nepiekrītot to teikt kamerā, atzīst - viņi atrod veidus, kā tomēr redzēt Krievijas kanālus. Īpaši tas attiecas uz pierobežā dzīvojošajiem iedzīvotājiem - viņi turpina patērēt Krievijas informācijas saturu. “Šeit vispār nav kabeļtelevīzijas, visiem ir satelītšķīvis vai parastā antena. Tāpēc, ka pārsvarā šeit dzīvo tādi cilvēki, kam dzimtā valoda ir krievu valoda un viņiem grūti uztvert Latvijas televīziju, ziņas, programmas. Protams, ka viņiem visiem satelītšķīvji vai parastā antena ir pavirzīta uz Baltkrieviju. Viņi visi skatās Baltkrievijas televīziju, kur translēja Lukašenko, gan ziņas, gan koncertus. Lukašenko propaganda šeit arī ir ļoti stipra, sabiedrība tāda ļoti atbalsta gan Lukašenko, gan Putina režīmu,” norāda Ilona, Pierobežas iedzīvotāja.

Par to, ka tā ir problēma un tā jārisina daudz nopietnākā līmenī, atzīst arī komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. “Cilvēks jau nevar dzīvot pilnīgā informācijas vakuumā. Mēs šeit vājinām metodiski, lai gan NEPLP teiks, ka viņi stiprinājuši. Es teiktu, ka mēs vājinām krievvalodīgo saturu šeit, satura attīstību īpaši “LTV7”, no sākuma pārtraucot tur ziņu apraidi, ziņu dienesta darbību krievu valodā, bet beigās izdomājot, ka labāk ir turpināt, bet saturu attīstīt internetplatfomā.”

NEPLP valdes locekle Aurēlija Ieva Druviete “LRT+” uzsver, ka kabeļoperatoriem ir pienākums vai drīzāk tā ir kabeļoperatoru izvēle - piedāvāt pakalpojumu un meklēt šīs programmas, attiecīgi iekļaut savās programmās arī mazākumtautību valodā, tai skaitā arī krievu valodā. “Kabeļoperatori meklē alternatīvas, lai iekļautu un tomēr piedāvātu Latvijas iedzīvotājiem arī mazākumtautību valodās,” saka Aurēlija Ieva Druviete , NEPLP priekšsēdētāja vietniece.

Atbildīgā par integrāciju valstī ir Kultūras ministrija. Tās atbildīgā amatpersona atzīst - tiekot domāts par tālākiem soļiem. “Ierobežoti ir kanāli, kas izplata propagandu, kurina naidu un aicina uz karadarbību, vai arī īpašnieks ir persona, kuras ir pakļautas sankcijām. Mums ir gan sabiedriskie mediji, kuri raida krievu valodā, piemēram, “LTV7” un “Latvijas Radio 4”, tāpat sabiedriskie mediji intensīvi attīsta multimediju platformu mazākumtautībām, tieši kur ir gan ziņu raidījumi, gan informatīvi analītiski raidījumi, diskusiju raidījumi krievu valodā,” saka Kristers Pļešakovs, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs.

Ministru kabinetā tiek skatīts jautājums arī par finansējuma piešķiršanu 38000 apmērā, lai tehniski varētu veikt Ukrainas programmas apraidi.

Kamēr ministrija domā nākamos soļus, daudzi iedzīvotāji Daugavpilī un citviet Latgalē apsver iespēju atteikties no kabeļoperatoru pakalpojumiem. 


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik