Pāreja uz cita veida finansēšanu tādiem projektiem un iecerēm, kas darbojas ilgtermiņā, bet radošās stipendijas vajadzētu piešķirt, par atskaites punktu ņemot vidējo darba algu Latvijā - tie ir vieni no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) izvirzītajiem plāniem, izstrādājot jauno darbības stratēģiju.
Viena no lielajām izmaiņām, par ko kopīgi spriedusi gan Valsts kultūrkapitāla fonda iepriekšējā, gan jaunā padome ir atbalsts trīs gadu periodam nozīmīgiem un stabiliem notikumiem, kā arī organizācijām, kas sevi gadu gaitā jau pierādījušas. Un, izsludinot četrus konkursus, nākamajam gadam, divās programmās, kas ir paredzētas valstiki nozīmīgiem kultūras pasākumiem un nevalstiskām organizācijām, šādam atbalstam jau var pieteikties. “Paanalizējot iepriekšējo gadu konkursu rezultātus, mēs varam redzēt, ka faktiski vairāk nekā puse, pēdējā 2021.gada konkursā krietni vairāk nekā puse atbalstīto projektu šajā mērķprogrammā ir tieši šādi, kas notiek faktiski regulāri. Līdz ar to, lai nodrošinātu to pēctecību un iespēju labāk plānot nākotni, ir iespējams pieteikties uz trīs gadiem. Ir jāsniedz arī papildus informācija gan par programmu nākamajos divos gados, gan arī provizorisko budžetu nākamajos divos gados, lai komisijai būtu iespējams izvērtēt. Komisija arī patur tiesības, tas arī nolikumā ir aprakstīts, pat, ja ir iesniegts uz trīs gadiem, piešķirt tikai vienam gadam. Tas būs atkarīgs no izvērtējuma un kvalitātes, kāda šiem projektiem būs,” pauž Zane Kreicberga, VKKF padomes priekšsēdētāja.
“Ir vajadzīgs pastāvīgs atbalsts. Trīs gadu cikls nodrošina to, ka vērtējot tiek ņemts vērā tas, ko organizācija iecerējusi darīt nākamgad. Vai organizācijai vai pasākumu veidotājiem ir tā vīzija, kas notiks pēc diviem, trijiem gadiem, kā ir iecerējis trīs gadu ciklā, lai varētu saprast, cik adekvāti vai neadekvāti ir tas, ko viņš prasa šīm nākamajam gadam,” saka Valts Ernštreits.
Vēl viens būtisks solis, kas iezīmēts kultūrkapitāla fonda jaunās darbības stratēģijā ir veids, kā tiek aprēķināts radošās stipendijas apmērs. Līdz šim tas tika aprēķināts vadoties no finansiālām iespējām un citiem faktoriem. Tas, par ko abas padomes vienojušās, ka no nākamā gada radošo stipendiju apmēru, vajadzētu pielīdzināt vidējai darba algai Latvijā. “Manuprāt, ir godīgi, ka tas stipendijas apmērs ir kaut kādā veidā, ko saņem kultūras cilvēks, salīdzināms ar to, cik saņem vidēji cilvēki, Latvijā strādājot jebkurā citā profesijā. Tas ir tāds līdzvērtības jautājums, kas ir ļoti svarīgs. Kā jau iezīmējas arī jaunrades stipendiju gadījumā, viņam vajadzētu būt salīdzināmam ar vidējo algu valstī, kas šobrīd ir jau pāri deviņsimt eiro,” pauž Valts Ernštreits.
Valts Ernštreits piebilst, iespējams, tas arī palīdzēs pašam novērtēt, cik adekvāta ir atlīdzība, ko viņš vēlas par savu darbu saņemt. “Ja cilvēks ir izdomājis sarakstīt divus dzejoļus un prasa finansējumu, kur vidējam Latvijas iedzīvotājam ir jāstrādā desmit mēneši, tad skaidrs, ka tas, visticamāk, nebūs adekvāti. Ir bijuši gadījumi tradicionālās kultūras nozarē, ka cilvēki prasa 100 eiro par grāmatas sastādīšanu, kurai patērētais laiks ir trīs līdz četri mēneši. Skaidrs, ka 100 eiro nebūs adekvāta summa. Nav arī godīgi šādas summas piešķirt.”
Būtisks uzdevums, ko vajadzētu izpildīt, taču tas ir tālākas nākotnes jautājums, arī atkarīgs no situācijas valstī, ir atbalsta apmērs projektiem. Problēma ir, ka lielākoties tie nekad netiek atbalstīti 100% apmērā. Tas rada situācijas, ka tiem tiek meklēts papildus finansējums, līdz ar to - dažkārt ne visas idejas tiek realizētas. “Blakus efekts – mēs redzam, ka ir mēģinājumi palielināt tās summas, ka kaut ko noteikti nogriezīs nost. Tad mēs uzrakstīsim vairāk nekā mums vajadzētu. Ar domu, lai pie tiem 100% nonāktu. Savukārt pusei ekspertiem bieži vien ir tā sajūta – obligāti jāmeklē šāda projekta summas palielinājums, kas ne vienmēr tā ir. Ir tikai viens risinājums, lai no šādas situācijas izvairītos – ir pakāpeniski tā atbalsta intensitātes palielināšana,” pauž Valts Ernštreits.
Bijušais kultūrkapaitāla fonda padomes priekšsēdētājs vēl norāda - ideālā situācijā, ja projekts tiktu atbalstīts 100% apmērā, tas arī uzliktu lielu atbildību tā iesniedzējam. Jāpiebilst, ka Valsts kultūrkapitāla fonda izstrādātā stratēģija 2021.-2023.gadam gan vēl nav pieņemta.
