Oktobra nogalē jau ierasti notiek ne tikai pāreja no vasaras uz ziemas laiku. Muzejos tiek atzīmēta “Leģendu nakts” un tiek svinēts Helovīns. Pandēmijas ierobežojumu dēļ pulcēšanās šoreiz aizliegta, tāpēc radošie tumenieki aicināja svētkus svinēt ģimenes lokā, bet pie draugiem un kaimiņiem doties ar foto un video starpniecību.
Jau otro gadu pandēmijas ierobežojumu dēļ klātienē aizliegts gan pasākumus muzejā rīkot, gan skriet pie kaimiņiem saldumus prasīt un spokoties. Tomēr neviens nav aizliedzis svētkus svinēt attālināti. Kā saka Tumes kultūras namā, lai gan laiki ir drūmi, ķirbji ir garšīgi un gaismiņas dod siltumu.
Helovīnu tradīciju esot iekopuši ķelti, kas šajā dienā atzīmējuši gada tumšās puses sākumu. Latvijā šī tradīcija ienākusi apmēram pirms piecpadsmit gadiem. “Es esmu mazliet papētījusi Mārtiņus, kas arī ir ļoti atbilstošs gadalaikam un tematikai. Arī tur visi pārģērbās par velniem, raganām un nāvītēm. Viņi taču arī nāk iekšā mājās. Līdz ar to - man liekas, ka šis Helovīns ir ļoti labs veids. Vienīgais, kas ir jādara. Bērniem ir jāpamāca, ka tos saldumus vai izjokosim, ka to izjokošanu vajadzētu mazliet saprātīgāk,” uzskata Inese Šīmane, Durbes pils muzeja vadītāja.
Sabiedrības viedoklis par nelatviskajiem svētkiem gan ir visai atšķirīgs. Tomēr Tukuma novadā daudzi atsaukušies tumenieku aicinājumam spokoties un jokoties savās mājās, bet pie kaimiņiem ierasties ar foto un video palīdzību. “Katrs jau parāda, ko ir sataisījis. Ne tikai dekorācijas, bet arī galda klājumi. Ēdieni mums vēl taps, kēksiņus cepsim, tur arī būs dekorējums virsū,” pauž Rasa Pūce, tukumniece.
Visas uzrunātās ģimenes teic, ka Helovīnu svinēšanu mājās ieviesuši bērni. Gatavošanās tiem aizņem vairākas dienas. Tas ir laiks, kad visa ģimene radoši darbojas kopā. Korekcijas gan ieviestas par izjokošanu. Rasas ģimenē tās vietā saldumu prasītājiem ļauts nofotografēties ar izgatavotajiem spokiem, bet Ineses - jāatmin meitas uzdotā mīkla.
Egijas ģimenē Helovīns ienācis jau pirms daudziem gadiem. Bērniem pieaugot, mainījušās dekorācijas, bet nemainīgs palicis iebildums pret neapdomīgu izjokošanu, ar ko, viņasprāt, Helovīns arī atšķiras no budēļiem. “Ko mēs tikai darījām, es atceros, ka, pie durvīm pieejot, mēs vai nu dziedājām dziesmas, vai pantiņus skaitījām, un par to mums arī deva saldumus. Nu, ļoti jau kaut kas līdzīgs ir. Vairākus gadus jau tādas ķekatu vairs nav. Tagad pārgājuši uz tiem Helovīniem. Laiks iet, un mums jāiet viņam līdzi,” saka Egija Zinovjeva, tukumniece.
Latviskajās tradīcijās maskošanās un ķekatu laiks sāksies Mārtiņdienā, kas - gluži tāpat kā Helovīns - arī šoreiz būs jāsvin tikai ģimenes lokā.
