Kādā mežā, uz ko tikt var, ja dodas pa sniegotiem ceļiem no Gulbenes novada Galgauskas poligona, apmeties viens no Kaujas atbalsta rotas karavīriem. Ceļš uz mežu ir tik šaurs, ka grūti noticēt, ka kaut kur netālu šādā meža biezoknī ir apmetušies karavīri.
Ziemas izdzīvošanas kurss ilgst 5 dienas - divas no tām ir teorētiskās apmācības, pēc tam trīs dienas jāpavada mežā, kur jaunie karavīri apliecina savas spējas un prasmes izdzīvot šādos apstākļos - uzcelt sev nojumi, nodrošināt siltumu, iegūt ūdeni un sagatavot ēdienu. Turklāt, karavīri izkliedēti pa vienam - katrs citā vietā. Ar visu jātiek galā katram pašam saviem spēkiem.
Aigars Stiprais, Zemessardzes 25.kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas komandiera pienākumu izpildītājs virsleitnants, stāsta, trusis karavīram esot pārtika – saņem dzīvu, sagatavo, trīs dienas pārtiek šādos laikapstākļos. Katram ir izaicinājums noturēt morālo stāju, saņemties par sevi parūpēties, iekārtoties, lai spētu pavadīt dienas bez stresa. Tiek arī piebilsts, ka telefoni ir līdzi, bet ne pieejami – tikai ārkārtas gadījumos.
Kāds karavīrs ir gatavs dalīties savās sajūtās pēc pirmās divām mežā pavadītām diennaktīm. Lai izdzīvotu, bez jau piešķirtā truša pārtikai, katram bija iespēja paņemt līdzi arī citas nepieciešamākās lietas. Viņš saka, ka izdzīvot varot – galvenais esot sagādāt malku, lai ir uguns, ēdiens. Stāsta, ka paņēmis līdzi zāģīti.
Visa diena tā arī paiet - sagādājot malku, uzturot ugunskuru, lai nenodziest un kurtos arī nakts laikā, sagatavojot ēdienu un dzeramo ūdeni. Lai pašam ērtāk un komfortablāk, svarīgi arī, lai nojume būtu pareizi uzbūvēta.
Karavīrs atzīst - dienas mežā pavadītas klusi un mierīgi. Nav manīti un dzirdēti arī meža zvēri. Trīs diennaktis, kas mežā jāpavada, dod iespēju arī sakārtot savas domas un pārliecināties par savām spējām.
Kopumā izdzīvošanas kursā piedalījās un veiksmīgi to arī nokārtoja 20 karavīri, turklāt - kurss noslēdzās vēl ar aukstuma peldi jeb iegremdēšanos āliņģī.
