Ziemeļkurzemes piekrastē izdots grāmata katalogs, kas pavisam citām acīm parāda Roju. Tajā dokumentēti divdesmit gadu laikā tapušie starptautisko mākslinieku darbi, kas dažādās tehnikās radīti speciāli Rojai. Grāmata reizē ir kā tūrisma karte, kas 47 objektus ļauj apskatīt dzīvē, un ir jaunatklājums pat tiem, kuri Rojā bijuši neskaitāmas reizes, jo mākslas objekti vidē iekļaujas tik ļoti, ka ikdienas skrējienā nav pat.
Šobrīd Rojas mākslas laboratorijas pagalmā valda klusums, bet vairāku desmitu vasaru garumā starptautiski mākslinieki, kuri izturējuši konkursu, šeit rada mākslu speciāli Rojas pilsētvidei. “Mēs ļaujam māksliniekiem eksperimentēt. Gribam, lai mākslinieki eksperimentē. Un kaut kādā mērā sevi salauž, rada kaut ko jaunu, ko iepriekš nav darījuši,” stāsta Māris Grosbahs, mākslinieks un “Roja Lab” kurators.
Radošajās darbnīcās Rojā pabijuši vairāk nekā 160 mākslinieku no 30 valstīm, kas strādājuši dažādās disciplīnās un tehnikās. Māris Grosbahs darbus ik pa laikam apseko un nepieciešamības gadījumā restaurē – to gaida arī Rodžera Klarka ripojošais darbs.
“Te ir vairāk nekā tu zini” - šāds teikums uzlikts uz pēdējā “Roja Lab” mākslas darba. Tas darīts ar pavisam citu nozīmi, taču simboliski raksturo visus pilsētvidē izvietotos objektus. Ja nezināsi, ka jāpaskatās uz veikala jumta, nekad neieraudzīsi mazus, spurainus sivēnus. Ja nepaskatīsies zālienā, neieraudzīsi keramikas objektus ar vietējo vēstījumiem. Vai, pateicoties grāmatai, ieraugi, ka ar padrupušu sienu saspēlējas skulptūras. Māris Grosbahs: “Mēs gribam, lai mākslinieki rada to darbu tai vietai, ko viņš izvēlās (ja tas ir iespējams, protams, jo ne visur ir). Lai viņi vairāk arī iekļaujas tajā esošajā vidē. Sarunājas ar to vidi!”
Mākslas laboratorijā tapušie darbi apkopoti grāmatā, kurā atrodama arī karte, kas ļauj dabā atrast un apskatīt gandrīz 50 darbus un uzzināt par to autoriem un darba ideju. Taču zināmākais un bez grāmatas pamanāmākais mākslas darbs ir “Zilais cerību sivēns pludmalē”, kura autors ir pats Māris Grosbahs. “Likās, ka vajag kādu objektu, kas iezīmētu Roju. Un tā kā Roja arī atradās un joprojām atrodas transformācijas procesā, meklē savu identitāti, jo nav vairs lielā zvejniecība, tā kā Amerikā biju uztaisījis jau mazākus “zilo cerību sivēnus”, tad likās, ka vajag arī Rojā ievest cerību,” saka Māris Grosbahs.
Ģeopolitiskās situācijas dēļ “Roja Art Lab” šovasar nenotiks. Bet, iespējams, darbu radīs kāds ukraiņu mākslinieks.
#SIF_NVZ2022
